E-grāmatas lasu jau vairākus gadus uz sava netbooka ar programmu Mobipocket Reader (tas tehnomānu zināšanai). Tas ir neticami ērti un patīkami, lai arī nav piemēroti grāmatu lasīšanai Rīgas sabiedriskajā transportā. No otras puses es arī Iphone izvairītos uzkrītoši lietot pilsētas sabiedriskajā transportā, lai nevērstu dažu kaitīgu personu domas uz krimināliem nodarījumiem.
Uz papīra drukātu daiļliteratūru pērku tikai dāvināšanai vai tad, kad tā tiek mesta pakaļ par pāris latiem. Man nav iebildumu pret drukātām grāmatām, bet to lasīšanai izmantoju bibliotēku pakalpojumus, kas man palīdz ietaupīt ļoti daudz naudas un atstāj vairāk brīvas vietas manā dzīvojamajā platībā. Arī e-grāmatas lasu izmantojot bibliotēkas pakalpojumus. Tas gan nav īsti legāli, jo e-bibliotēka atrodas citā valstī un es krāpjos, apgalvojot, ka es tur ārzemēs dzīvoju. Dzīvoju es, protams, Latvijā, bet labi baroti Rietumeiropas budži gan jau ka var atļauties sponsorēt nabadzīgās Latvijas iedzīvotājiem gara gaismu.
Jāsaka, ka es līdz galam nesaprotu, par ko vispār ir stāsts pašlaik aktuālajā e-grāmatu diskusijā. Latviešu izdevēji pat gribēdami nevar piedāvāt e-formātā ko citu, kā vien latviešu oriģinālliteratūru (jo ārzemju darbu publicēšanas tiesības viņi droši vien pērk tikai papīra formātam). Un latviešu oriģinālliteratūrā diemžēl ir tik maz labu un lasāmu darbu, ka pāris reizes gadā fiziski uz bibliotēku (vai grāmatveikalu) var aizvilkties arī tādi tehnomāni, kas pat zobus tīra virtuāli.
Manuprāt, e-grāmatu potenciālā nākotne Latvijā ir divējāda. Pirmkārt, nākamajos treknajos gados un ar Eiropas Savienības atbalstu varētu tik izstrādāts projekts “E-vides izmantošana latviešu oriģinālliteratūras popularizēšanai”, ar kura palīdzību varētu tikt izveidota virtuālā bibliotēka, kam sekotu valsts subsidēta nozīmīgu latviešu literatūras darbu digitalizēšana (e-grāmatas un mp3 grāmatas). Protams, ne svaigākie darbi, lai neizbojātu grāmatu pārdevējiem biznesu. Iespēja nodot savus darbus lasītājiem varētu tikt dota arī jaunajiem censoņiem. Otrkārt, daži grāmatizdevēji varētu izdot atsevišķus oriģināldarbus e-formātā, bet, kā jau teicu, labas latviešu oriģinālliteratūras nav daudz, līdz ar to tam visupirms vajag labas grāmatas, ko vispār kāds gribētu pirkt un lasīt digitāli (jo plauktu dekorēšana kā pirkšanas mērķis diemžēl šādā gadījumā atkrīt).
Pasaules konvertēšana e-pasaulē jebkurā gadījumā ir process, kas strauji virzās uz priekšu, un notiks tas, kam jānotiek, bet tikmēr es ieteiktu relaksēties un palasīt kādu labu e-grāmatu svešvalodā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru