ceturtdiena, 2011. gada 8. septembris

Automašīnas un Gēteborgas osta

Šitais lietainais un rudenīgais laiks modina manī atmiņas par kādu citu lietainu un rudenīgu dienu pirms trijiem gadiem, kad dzīvei labpatika mani aizvest uz Gēteborgas ostu. Atmiņas modina arī filma par Gēteborgu, ko pašlaik rāda Zviedrijas televīzijā.
No šīs dienas man gan nav īpaši krāšņu bilžu, ar ko palielīties klāt nebijušiem pakaļpalicējiem, bet pat uz mani, cilvēku, kas mašīnas atšķir tikai pēc krāsas, tas atstāja iespaidu. Kā tādi bezgalīgi labības lauki Ukrainā vai smiltis Sahārā, hektāri un hektāri ar jaunām automašīnām. Lielām, mazām, klasiskām un jocīgām un dažādās krāsās.
Brīžiem Tu cilvēks saproti, ka pasaule ir bišķi lielāka, nekā biji domājis.




Saskaņā ar Gēteborgas ostas mājas lapu, 2010.gadā caur turieni izbrauca 233000 jaunas automašīnas. Tas varbūt nav daudz globālos mērogos, bet ir pietiekami, lai atstātu iespaidu uz meiteni no laukiem.

ceturtdiena, 2011. gada 21. jūlijs

Somu-latviešu valodas vārdnīca - ne visai nopietni, bet diezgan patiesi

Beidzot saņēmos izvilkt no arhīva savu pirms daudziem gadiem izveidoto somu-latviešu vārdnīcas kompilējumu. Varbūt kādreiz pat saņemšos papildināt.

Aina-vienmeer, arvien
Aita-seeta, zhogs
Ala-nozare, specialitaate
Arka-bailiigs
Aste-graads, pakaape
Aura-arkls
Ei-nee
Elin-orgaans
Erotus-noshkjirshana
He-vinji, vinjas
Hei-sveiki
Hiha-piedurkne
Home-peleejums
Huhu-baumas
Ilma-gaiss
Iso-liels
Ja-un
Jakaa-sadaliit
Joki-upe
Kaali-kaaposts
Kakku-torte
Kaksi-divi
Kari-seeklis
Kaste-rasa
Kaula-kakls
Kaunis-skaists
Kissa-kakjis
Kivi-akmens
Koju-buuda
Koko-lielums, viss
Koriste-rotaajums
Kuilu-aiza
Kukka-pukje, zieds
Kulta-zelts
Kupla-burbulis
Kura-dublji
Kuuma-karsts
Kuusi-egle, seshi
Laine-vilnis
Latva-galotne, virsotne
Laulu-dziesma
Lauma-bars
Lava-platforma
Liesi-pliits
Liina-lakats
Lohi-lasis
Loma-atvaljinaajums
Lupa-atljauja
Maa-zeme
Maali-kraasa
Maksa-aknas
Maito-piens
Maja-buuda
Mato-taarps
Maukas-garshiigs
Monta-daudz
Muu-cits
Nauris-raacenis
Ne-tie, taas
Nero-gjeenijs
Neste-shkjidrums
Oma-savs, personiigs
Osa-sastaavdalja
Padota-aizsprostot
Paikka-vieta
Palkka-samaksa
Panna-nolikt, novietot
Papu-pupa
Papukaija-papagailis
Pieni-mazs
Piste-punkts
Poika-zeens
Pora-urbis
Puu-koks
Puute-truukums
Raita- sviitra, viitols
Raitis-svaigs
Raivo-niknums, dusmas
Raja-robezha
Rauta-dzelzs
Riepu-lupata
Rikas-bagaats
Ruoka-eediens
Santa-smilts
Siemen-seekla
Sieni-seene
Sievä-gliits, skaists
Sija-vieta
Silava-spekjis
Silta-tilts
Silti-tomeer
Sisu-neatlaidiiba
Soma-gliits
Susi-vilks
Suudella-skuupstiit
Tai-vai
Tapa-paradums
Tausta-fons, aizmugure
Te-juus
Tie-celjsh
Tupla-dubults
Uni-miegs
Uusi-jauns
Vaara-briesmas
Vaiva-puules, saapes
Vajaa-nepilns
Varas-zaglis
Varat-liidzeklji, resursi
Varis-vaarna
Vasara-aamurs
Vauva-ziidainis
Viina-degviins
Viini-viins
Vika-defekts
Villa-vilna

otrdiena, 2011. gada 14. jūnijs

Lasīšanai 14.06.2016.

Šodien pēkšņi atcerējos, ka pirms pieciem gadiem uzrakstīju Internetā rakstu par emigrāciju (jā, izrādās, ka arī treknajos gados emigrācija bijusi aktuāla tēma:)). Toreiz mani, protams, latviešu tautas labākajā stilā izlamāja un tā, bet nu vienreiz piecos gados jau tādu greznību var atļauties.

Tieši šodien 70 gadi pagājuši kopš Baigās vasaras, kad vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas (un ne tikai) iedzīvotāju devās ilgstošā atvaļinājumā uz Sibīriju (vairāk info par šo izbraucienu: http://www.youtube.com/watch?v=3pyt7rpzoCs). Tiem cilvēkiem, kas starp deportāciju un emigrāciju liek vienlīdzības zīmi, es ieteiktu pāris gadus padzīvot Sibīrijā uz mazsālītas Sibīrijas žurku zupas diētas. Tad mēs varētu turpināt diskusiju par šo jautājumu.

Bet par emigrāciju runājot, es jau daudzus gadus izmisīgi gaidu, kad es beidzot sapratīšu visus tos rakstus par emigrācijas šausmīgajām sekām. Visi labie un interesantie cilvēki, kuri man ir vajadzīgi, lai justos labi, vēl joprojām ir Latvijā. Tie mani paziņas, kas ir aizbraukuši, ir aizbraukuši labprātīgi un nevienam tādēļ nekas slikts nav noticis. Un ko man tagad darīt, raudāt krokodila asaras par cilvēkiem, kas dzīvo ārzemēs un jūtas labi? Diemžēl krokodils manī ir emigrējis ar visām savām asarām. Dzīve nav rožu dārzs, ar vai bez emigrācijas visus nekad pa spalvai neglaudīs. Un valdība nav Dievs, visus nekad laimīgus nepadarīs. Pie tam manā rīcībā nav arī informācijas, ka pat Dievs kādreiz vēstures gaitā būtu visus bez izņēmuma padarījis laimīgus (kopš cilvēces deportācijas no zināmā dārza).

Nu īsāk sakot, jāpagaida vēl pieci gadi. Varbūt tad es beidzot sapratīšu, ko tā ļaunā tante Emigrācija latviešu tautai sliktu nodarījusi. Varbūt kārtējo reizi īslaicīgi emigrēšu, lai droši vien kārtējo reizi pārliecinātos, ka no tā nemirst.

trešdiena, 2011. gada 19. janvāris

Baznīcas un ziedojumi

Nesen klausījos dievkalpojuma translāciju no modernas Oslo baznīcas. Īpaši mani sajūsmināja ziedojumu vākšanas procedūra. Naudiņu varēja ne tikai fiziski iemest kastītē, bet arī nosūtīt SMS uz ziedojumu tālruni, vai baznīcas pakaļējā daļā norēķināties ar bankas karti. Tam, ka tas uz mani atstāja tik lielu iespaidu, ir zināms iemesls.

Latvijas miestā “Y” ir baznīca “X”. Baznīca “X” man vienmēr ir likusies simpātiska vēsturiska celtne, lai arī personīgi man nav sakara ar baznīcas draudzi un miestā “Y” es nemēdzu uzturēties. Jau labi sen man ir ideja ziedot kaut kādu pieticīgu naudas summiņu baznīcas atjaunošanai. Jūs domājat, kas gan var būt vienkāršāks, kā tik vaļā no naudas? Es arī tā domāju līdz brīdim, kad reāli mēģināju to darīt. Vislētākais un vienkāršākais veids, manuprāt, būtu pārskaitīt naudu uz baznīcas kontu internetbankā, nepārprotami norādot ziedojuma mērķi. Jau pāris gadus pūlos atrast informāciju par šādu kontu, bet par spīti tam, ka baznīcai ir sava mājas lapa, un visāda citāda info ir publicēta visās iespējamās vietās, bet no bankas konta numura – ne vēsts. Variants speciāli apmeklēt miestu “Y”, lai iebāztu kastītē savus dažus latiņus mani īpaši nesajūsmina, jo kaut kā nevaru sevi iedomāties, ar pildspalvu rakstot uz katra pieclatnieka ziedojuma mērķi, un pārliecības, ka no tumšās ziedojumu kastītes izvilktā naudiņa tiks izlietota godīgi, nomaksājot visus nodokļus, man nav (lai nu draudze “X” man piedod).

Trešā visapgrūtinošākā alternatīva būtu zvanīt uz draudzi un uzbāzties ar saviem dažiem latiem, bet pagaidām jau vēl pietiek ziedojumu projektu/organizāciju, kas savus rekvizītus neslēpj, un nav jau gluži tā, ka no naudas pārpilnības es vairs maciņu nevarētu aiztaisīt.

Skumji ir tikai tas, ka tajā pat laikā regulāri parādās publiska žēlošanās no baznīcas “X” draudzes gana, ka nepietiek līdzekļu baznīcas ēkas uzturēšanai un remontam. Tas man savukārt atgādina veco joku:
-[Ganāmpulka avs]“Dievs, es nekad mūžā neesmu vinnējis loterijā. Izdari tā, lai es kādreiz vinnētu.”
-[Dievs]“Nu tad nopērc beidzot kaut vienu loterijas biļeti!”