"Un uzticies, uzticies manam vieglumam...
Uz ielas stūra akmeni sviedīsim rudens rūtī, tajā spraugā ceriņi ziedēt sprauksies,
Augsti, lieli rudens vēji pa debesīm braukās un aizraus elpu, un velti
Mana pagalma ābelē pūce smies bezmiega smieklus...
No visa, ko daru, lai tev būtu vieglāk, man tapis tik viegli, ka lapkritis
Dārzā sēd, lietu apskāvis, čukstot par ziedoni tagad - pirms pirmā sniega."
Velga Krile, dzejoļu krājums "Skrien sarkans jaguārs", 26.lpp.
