Poetry of Velga Krile in English

For those who are interested in the poetry of Velga Krile but don't understand Latvian I have translated one of her poems in English. As this is nothing what I do every day and nothing I am good at, so read it on your own risk!

-----

In the love hour I am seized by the pain about everybody

who has not lived full human life, and about

everybody who was broken by violence, come, here

in the shade of the oak I am greeting you

I am searching in my soul for such love with what cover whose
who were trampled down and am intensely thinking, maybe in the shade

of the oak I am loving so because I myself am protected?

And then I startle – what is peace and from what
exactly am I protected?

And if the love is merely love or also

force which is able to crush?

I take the shade of the oak, press the face in it as in a shelter

why in love, people, there are always a bit of poetry and

a bit of human despair?

-----

Original poem by Velga Krile:

Mīlas stundā mani pārņem sāpes par visiem,

kas nav nodzīvojuši pilnu cilvēka mūžu, un par

visiem, kurus salauza vardarbība, nāciet, šeit

ozola ēnā es sveicinu jūs.

Es meklēju savā dvēselē tādu mīlu, ko sabradātiem

pāri klāt, un saspringti domāju - varbūt ozola

pavēnī es tā mīlu, jo pati esmu pasargāta?

Un tad es saraujos - kas ir miers, un no kā

īsti es esmu pasargāta?

Un vai mīlestība ir mīlestība vien vai arī

spēks, kurš ir spējīgs sadragāt?

Paņemu ozola ēnu, iespiežu viņā seju kā patvērumā,

kāpēc mīlestībā, cilvēki, vienmēr ir drusciņ dzejas un

drusciņ cilvēces izmisuma?

Dzeja un Velga Krile

Sen nebiju lasījusi dzeju, bet, atgriežoties pie savas pirmās un vienīgais literārās mīlestības dzejas lauciņā Velgas Kriles, secināju, ka viņa joprojām ir manai sirdij tikpat tuva, cik vidusskolā.
"Un uzticies, uzticies manam vieglumam...
Uz ielas stūra akmeni sviedīsim rudens rūtī, tajā spraugā ceriņi ziedēt sprauksies,
Augsti, lieli rudens vēji pa debesīm braukās un aizraus elpu, un velti
Mana pagalma ābelē pūce smies bezmiega smieklus...
No visa, ko daru, lai tev būtu vieglāk, man tapis tik viegli, ka lapkritis
Dārzā sēd, lietu apskāvis, čukstot par ziedoni tagad - pirms pirmā sniega."
Velga Krile, dzejoļu krājums "Skrien sarkans jaguārs", 26.lpp.

 

Laime

Dažas banālas lietas par laimi, ko mēs laiku pa laikam pamanāmies aizmirst.

• Laime ir zināmā mērā atkarīga no ārējiem apstākļiem, bet galvenokārt no cilvēka paša mentālās attieksmes. 
• Ārējie apstākļi parasti nav ne labi, ne slikti, bet paši par sevi ir neitrāli, cilvēku skumjā vai priecīgā attieksme pret tiem, padara tos depresīvus vai iedvesmojošus. 
• Izmaini savas domas, ja tu gribi izmainīt apstākļus. Un tā kā tu viens pats esi atbildīgs par savām domām, tikai tu pats vari tās mainīt. Vērts ir domāt tikai domas, kas atnesīs veselību un laimi. 
• Tieši tāpat kā mēs domājam par to barību, ko saņem mūsu fiziskais ķermenis, mums vajadzētu arī domāt par barību, ko saņem mūsu prāts. 
• Ja tu neizvēlies būt laimīgs, neviens nevar tevi padarīt laimīgu. Un, ja tu izvēlies būt laimīgs, neviens tevi nevar padarīt nelaimīgu. Tie esam mēs paši, kas padara dzīvi, par to, kāda tā ir. 
• Stipra rakstura cilvēki parasti ir laimīgāki, jo viņi nevaino citus par problēmām, kas vienā vai otrā veidā izriet no viņu pašu darbībām vai izpratnes trūkuma. Viņi zin, ka neviens nevar iespaidot to, cik viņi ir laimīgi, ja vien viņi paši neļauj domām un citu cilvēku darbībām padarīt viņus nelaimīgus. 
• Cilvēka laimei ir jābūt brīvai no ārējās ietekmes. Lai arī kāda ir Tava apkārtējā vide, neļauj tai aizskart tavu iekšējo mieru. Jo vairāk cilvēka laime ir atkarīga no ārējiem apstākļiem, jo grūtāk viņam ir būt laimīgam. 
• Jo laimīgāks tu esi, jo laimīgāki ir cilvēki ap tevi.

Brīvs tulkojums no  Secrets of Lasting Happiness