Kas esam mēs un ko grib viņi

Ieskatījos Nodarbinātības valsts aģentūras mājas lapā un nonācu pie mūžsenās atziņas, ka plaisa starp darba devēju prasībām un parastiem mirstīgiem darba ņēmējiem ir. Vienkārši ir. Un liela.

Ņemsim par piemēru tādu populāru profesiju kā projektu vadītājs. Nu, kas gan var būt tik grūts projektu vadīšanā? Nelielam ieskatam prasības pretendentiem no trīs dažādu firmu sludinājumiem projektu vadītāja amatam (sākot ar svaigāk publicēto).

Prasības (firma nr.1):
-augstākā izglītība telekomunikācijās,
-pieredze darbā ar telekomunikācijām,
-ĶĪNIEŠU valodas zināšanas.

Prasības (firma nr.2)
-augstākā ekonomiskā izglītība;
-vjetnamiešu valodas prasme;
-darba pieredze Austrumāzijas tirgū.

Prasības (firma nr.3)
Augstākā ekonomiskā izglītība.
2 gadu darba pieredze UKRAINĀ, atkritumu
apsaimniekošanas jomā.
Ukraiņu, krievu un angļu valodas zināšanas ļoti
labā līmenī, vēlama vācu valoda.

Šim mākonim ir arī sidraba maliņa, proti, pieredze/iemaņas vai jebkādas zināšanas par projektu vadību prasītas netiek. Visi šie darba piedāvājumi uz doto brīdi ir aktuāli. Tā kā, ja nu šeit ieskatās kāds ķīniešu telekomunikāciju, vjetnamiešu valodas vai ukraiņu atkritumu eksperts, tad varat droši pieteikties uz šīm vakancēm NVA mājas lapā. Tikai pirms tam neaizmirstiet iegūt nepieciešamo augstāko izglītību.

Juka Rislaki. Maldināšana: Latvijas gadījums

Manas aizdomas, ka šī varētu būt laba grāmata, ir apstiprinājušās, vienīgi grūti pateikt, cik daudz, grāmatu lasot, no tā visa varētu saprast ārzemnieki, ja jau pat latvietim jāuzmanās, lai nepazustu pašam savas vēstures brikšņos.

Latviešu nacionālo pašapziņu grāmata gan sevišķi neceļ un, lai arī autors citē Vairu Vīķi-Freibergu un viņas latviešiem piedēvētās labās īpašības, grāmatā uzskaitītie vēstures fakti gan neliecina, ka latvieši vēsturiski bijuši baisi jauki ļauži un tad pēkšņi samaitājušies. Piem., saskaņā ar grāmatā minētajiem faktiem, 1918.gada rudenī Padomju savienībā čekas galvenajā aparātā 35,5% bija latvieši, no čekas komisāriem vairāk par pusi bija latvieši. Nu īsi sakot, ārkārtīgi strādīga un uzcītīga tauta, tikai profesiju izvēlē gan būtu varējuši būt bišķi uzmanīgāki.

Prieks vismaz, ka brāļi lietuvieši aizstāv latviešus un piedēvē viņiem ārkārtīgu kultūras mīlestību. Jukka Rislakki (28.lpp.) citē kāda lietuvieša 1957.gadā sarakstītu grāmatu:

Padomju nometnē neviena cita tautību grupa nemīlēja latviešus. Tie bija augstprātīgi savā lokā noslēgušies cilvēki, kas pastāvīgi dziedāja savas monotonās dziesmas. Galu galā citus ieslodzītos šī dziedāšana tā nokaitināja, ka viņi sāka latviešus apmētāt ar akmeņiem.

Svenssoni – Par vai Pret

Deviņdesmitajos gados latviešu uzņēmēju vidū bija pazīstams viedoklis, ka “dari ko darīdams, bet uzmanies no zviedru uzņēmējiem”. Juka Rislaki ar savu grāmatu Maldināšana: Latvijas gadījums radīja manī vēlēšanos uzskaitīt dažus stūrakmeņus Latvijas un Zviedrijas attiecībās. Stāsts īsumā par to, kāpēc Latvijas un Zviedrijas attiecības ir tādās, kādas nu tās ir.

Daži iemesli, kāpēc svenssoni ir slikti

• 1946.gadā Zviedrija izdeva vācu armijā dienējušos latviešu bēgļus Padomju Savienībai.


• 1997.gadā Zviedrija neizdeva Latvijai zviedru uzņēmēju, kas pārsniegdams braukšanas ātrumu Rīgas apkārtnē nogalināja divas policistes un aizbēga no Latvijas.


• 1999.- 2003.gadā zviedru uzņēmums "Swembalt" iesūdzēja Latviju starptautiskajā tiesā par veca zviedru kuģa sagriešanu metāllūžņos (zviedri vinnēja).


• 2000.-2004.gadā zviedru telekomunikāciju kompānijas TeliaSonera strīds ar Latvijas valsti par "Lattelekom" monopoltermiņa saīsināšanu (zviedri vinnēja).


• 2001.gadā zviedru režisors “uzlabo” Latvijas tēlu Zviedrijā ar filmu Buy Bye Beauty, kurā apgalvots, ka 50% latviešu sieviešu ir maukas.


• 2004.gadā zviedri bloķēja skolas būvlaukumu Zviedrijā, kurā strādāja latviešu celtnieki, jo latvieši strādāja pārāk lēti.


• 2008./2009. gadā zviedru bankas veiksmīgi pārkarsē Latvijas ekonomiku. Ļauži abās mutes bļodas pusēs apjukuši rāda viens uz otru ar pirkstiņu un saka “es nē, bet viņš”.

Kas svenssonos ir labs?

• Vecie, labie zviedru laiki (17.-18.gs.).


• Zviedru sociālās atbildības sajūta “Igauņiem ir somi, lietuviešiem poļi, bet latviešiem jau neviena cita nav kā vien mēs [zviedri]”. No tā savukārt izriet: humānā palīdzība, ekonomiskais atbalsts, pieredzes apmaiņa.


• Politiskais atbalsts, piem., Latvijas dalībai ES un NATO. Par pamatu šim atbalstam kalpo uz Zviedriju savulaik emigrējušās baltiešu (pamatā igauņu) inteliģences pēcteči.

Kā es gāju ozola ēnu meklēt...

Šitais aukstais un sniegotais laiks atgādina par kādu no manām dīvainajām idejām, kas man ienāca prātā pirms pāris gadiem. Pie visa bija vainīga dzeja (jo kādu vainīgo jau vienmēr ir/vajag atrast). Konkrēti Velgas Kriles dzejolis ar tekstu “Paņemu ozola ēnu, iespiežu viņā seju kā patvērumā”. Nu īsāk sakot dzīve grūta un jāmeklē patvērums, un kur gan citur, ja ne ozola ēnā.

Problēmas: smukākie ozoli aug tālu no civilizācijas, temperatūra ap -20, sniegs līdz ceļiem.

Rezultāts: vienā brīdī stāvot sniegota lauka vidū līdz nāvei pārsalusi sapratu, ka ozola ēnā es seju varbūt vēl pagūšu iespiest, bet tā arī būs pēdējā lieta, ko es izdarīšu. Beigās līdz ozola ēnai neaizgājusi, glābjot savu ādu, devos atpakaļ pie civilizācijas. Pa ceļam kompensācijai nofotografēju citus ozolus, pašus, ne ēnas, jo ēnas neatbilda kvalitātes prasībām (paši ozoli gan arī īsti nē).

Ozola ēnu dabūju pavasarī uz zāles fona. Manas bailes, ka uz zāles nebūs tās kvalitātes kā uz sniega, izrādījās nepamatotas.

Velgas Kriles dzejoļa pilns teksts (ja nu kādu sagadīšanās pēc interesē):

Mīlas stundā mani pārņem sāpes par visiem,

kas nav nodzīvojuši pilnu cilvēka mūžu, un par

visiem, kurus salauza vardarbība, nāciet, šeit

ozola ēnā es sveicinu jūs.

Es meklēju savā dvēselē tādu mīlu, ko sabradātiem

pāri klāt, un saspringti domāju - varbūt ozola

pavēnī es tā mīlu, jo pati esmu pasargāta?

Un tad es saraujos - kas ir miers, un no kā

īsti es esmu pasargāta?

Un vai mīlestība ir mīlestība vien vai arī

spēks, kurš ir spējīgs sadragāt?

Paņemu ozola ēnu, iespiežu viņā seju kā patvērumā,

kāpēc mīlestībā, cilvēki, vienmēr ir drusciņ dzejas un

drusciņ cilvēces izmisuma?