piektdiena, 2010. gada 26. februāris

Par krīzi, bezdarbu un visu pārējo dzīves realitāti

Kaut kad ap gadumiju zviedru televīzijā noskatījos vairāksēriju dokumentāro filmu par zviedru autoindustrijas krahu. Filma patiesībā nebija par auto, bet gan par cilvēkiem, kas krīzes pēdās paliek ”pāri”. Tajā brīdī, kad es kopā ar tasi tējas un šokolādi biju tā labi iejutusies bez darba palikušo filmas varoņu ādās un izbaudīju psiholoģiskā aizsargmehānisma ”viņiem tur otrā krastā ar iet slikti” radīto maldīgo drošības sajūtu, filmu pēkšķi pārtrauca kaut kādi kadri ne īsti par tēmu un teksts ”Nu jā, bet ne tikai mums te Zviedrijā slikti, viņiem tur Latvijā iet vēl sliktāk.” Īsāk sakot, arī zviedri bija kaut ko dzirdējuši par psiholoģisko aizsargmehānismu ”viņiem tur otrā krastā ar iet slikti” un tādējādi brutāli atgrieza mani reālajā dzīvē uz planētas Zeme, valstī Latvija un ekonomiskās krīzes skavās.

Pat tikai pārlaižot paviršu skatu kvalificētā darbaspēka vakanču lauciņam ir redzams, ka pārdevēji/ tirdzniecības speciālisti ir pieprasītākā prece nr. 1. Viens no godīgākajiem sludinājumiem, kāds pēdējā laikā ir redzēts, vēsta:
Meklēju pērli, kas ar minimālām izmaksām varētu uzrādīt maksimālus realizācijas apjomus.

Patiesībā lielākā daļa sludinājumu cenšas pateikt tieši to pašu, tikai ietērpjot to daudzpunktu prasību un pienākumu sarakstā. Klienti kļuvuši par tādu deficīta preci, ka brīžiem rodas aizdomas, ka viņi tiek paslepus tirgoti, tāpat kā savulaik vergi. Kā tad lai citādi izprot tekstus, ka darbā aicina ĪPAŠO KLIENTU TIRDZNIECĪBAS SPECIĀLISTU un LIELO KLIENTU PĀRDOŠANAS SPECIĀLISTU? Problēma ir apstāklī, ka pārdevēju-pērļu jau izplatījumā nekļūst vairāk tikai tāpēc, ka krīze, un tiem, kas savā sirdī nejūtas kā pērles, bet kā cilvēks parasts mirstīgais nekas cits neatliek kā rakties tālāk pa visai kārno darba piedāvājumu vadziņu.

Tāpat web dizaineri un programmētāji, šķiet, ir pieprasīta manta, diemžēl par web dizaineri vai programmētāju ar pieredzi arī vienā dienā nekļūsi. Kas paliek pāri? Mazāk respektablos darba sludināšanas iestādījumos čum un mudž no klasiskajiem ”Pelniet 4000Ls mēnesī no mājām. Nepieciešams tikai dators ar Interneta pieslēgumu.”, kā arī vēl joprojām tiek meklētas masieres, kurām nav nekas jāsajēdz no masāžas, bet obligāti ir jābūt jaunām un pievilcīgām.

Nē, nu nenoliedzami, ka dažkārt parādās arī kādi mirstīgiem cilvēkiem domāti darba piedāvājumi, tikai kādas dīvainas apstākļu sakritības pēc to parasti pamana vēl kādi aptuveni 120 prasībām atbilstoši pretendenti.

Jāiet būs paskatīties, vai Zviedrijas televīzija nepiedāvā vēl kādu potenciāli nervus nomierinošu dokumentāro filmu. Par jauniešu bezdarbu Zviedrijā, piemēram.

P.s. Daži reāli un nedaudz jautri darba piedāvājumi garastāvokļa uzlabošanai:
  • Tiek meklēta mīļākā sekretāre.

  • Vajadzīgs operators, uz veļas mašīnām – vīrietis.

  • Vajadzīga pavāre ar darba pieredzi sestdienās, svētdienās.

  • Meklejam sekretari kura prot rīkoties ar datoru un ta programmām.

  • Vajadzīgs jumiķis. Jumtu un lāsteku novākšana no Rīgas skolām un bērnudārziem.

svētdiena, 2010. gada 21. februāris

Kas maksā par bezmaksas informāciju Internetā?

Šo rakstu gribēju uzrakstīt jau sen, vēl tajos laikos, kad man vēl nebija bloga. Bet jāsāk tas viss ar manu iecienītāko izteicienu – par velti šajā pasaulē ir tikai siers peļu slazdā un arī tikai otrajai pelītei.


Kaut kad 2010.gada rudens pusē draugos.lv sāka parādīties uzmācīgas ”Laimē Iphone” reklāmas. Pārāk neiedziļināšos krāpniecisku Interneta pakalpojumu anatomijā, bet šī bija (un ir) klasiskā ”abonēšanas pakalpojuma” versija, kurā cilvēks ”abonē” piedalīšanos izlozē pats to nezinot, jo info par to, ka tas ir abonēšanas pakalpojums, ir uzrakstīta ar pēc iespējas mazākiem burtiņiem pēc iespējas nemanāmākā vietā. Tātad cilvēks pats to nezinot šķiras no vismaz 3Ls (minimālā cena, "loterijas" pirmsākumos 6Ls) un, ja arī pēc tam nepamana savu kļūdu un neatreģistrējas no šī ”pakalpojuma”, tad turpina maksāt 3 latus nedēļā mūžīgi mūžos līdz savai nāvei vai priekšapmaksas kartes kredīta beigām (ar noteikumu, ka kredīts turpmāko 6 ned. laikā netiek papildināts). Nu īsāk sakot, klasiska Interneta krāpniecība, kas atšķiras tikai ar saviem Latvijas tirgum grandiozajiem mērogiem.

Laimē Iphone Draugiem.lv
Kāpēc tādi populāri portāli kā draugiem.lv un delfi.lv publicē šādas acīmredzami krāpnieciskas reklāmas? Reklāmas tirgus krīzes dēļ ir cietis un kaut kā jau naudiņa ir jāpelna. Kas stāv aiz šī krāpnieciskā pasākuma? Sākotnēji tas bija reģistrēts uz uzņēmumu SIA "T2R" (kura valdes loceklis ir Rīgas Ekonomikas Augstskolas absolvents Mārtiņš Grandāns, sk. Linkedin profilu), bet pēc šīs informācijas publiskošanas Internetā (sk. http://www.sudzibas.lv/complaints/t2r-jeb-text2reach-c9237.html), pieņemu, ka kāda apkrāptā bērna vecmāmiņa uzlika uzņēmuma īpašniekiem lāstu un viss pasākums tika pārreģistrēts uz Kiprā reģistrētu uzņēmumu Lavter Management Limited ar loterijas nosaukumu ”Cow-Mobile.me” (kas labi izsaka lietas būtību).

Laimē Iphone Delfi.lv
Internetā paustā info par krāpnieciskā pasākuma saistību ar draugiem.lv izskatās ir patiesība, jo naudiņu par šo Iphone krāpšanu pašlaik iekasē SIA KingSMS, kuras vienīgā amatpersona un caur Māršala salās reģistrēto uzņēmumu droši vien arī īpašnieks (gan grūti pierādāms) ir Agris Tamanis, kuram (ak, kāda sagadīšanās!) pieder arī 42% uzņēmuma draugiem.lv akciju. Šis pats Agris Tamanis (vēl lielākas sagadīšanās pēc) ir arī valdes priekšsēdētājs jau minētajam uzņēmumam SIA "T2R".

Interesanti, ka par spīti tam, ka pasākums ir absolūti krāpniecisks, šī loterija reģistrēta LR Izložu un Azartspēļu Uzraudzības Inspekcijā (apstiprinājuma nr. 3947 un 4160). Pieņemu, ka nabaga ierēdņi neatrada likumīgu iemeslu, lai atteiktu šo reģistrāciju, bet loterijas īpašnieks savukārt izmanto šo reģistrācijas faktu pasākuma reklāmā un cilvēkiem liekas, ka, ja jau loterija oficiāli reģistrēta, tad jau viss kārtībā, vai ne? Īsāk sakot, organizācija, kam vajadzētu ierobežot krāpšanu, pati to ar savu darbību vēl veicina.

Tātad mums ir ekonomiski aktīvi un izglītoti ļauži, kas ar savu darbību pelna naudu (loterijas īpašnieks; draugiem.lv, delfi.lv un citu reklāmas izvietošanas vietu īpašnieki) un mums ir šādu krāpniecisku pasākumu upuri, protams, daļēji arī ekonomiski aktīvi iedzīvotāji, bet viena liela daļa jauniešu* un sociāli neaizsargātu personu, kas nav informētas par Interneta džungļos valdošajām briesmām. Protams, ka šādi (un līdzīgi) krāpnieciski pasākumi baro Latvijas Interneta reklāmas tirgu, kas savukārt nodrošina "bezmaksas" informācijas un pakalpojumu pieejamību visiem Latvijas Interneta lietotājiem.

Kopsavilkumā tas izskatās tā. E-tehnoloģjās izglītotie ekonomiski aktīvie iedzīvotāji (otrās pelītes) pārkāpj pāri "Cow-Mobile.me" peļu slazdā guļošajiem pirmo pelīšu (e-tehnoloģijās ne tik zinošu, bieži vien sociāli neaizsargātu personu) līķīšiem un tiek pie bezmaksas siera (iespējas neko nemaksāt par daudziem draugiem.lv un delfi.lv pakalpojumiem/ informāciju). Protams, arī pirmās pelītes tiek pie siera, tikai tas viņām izmaksā pietiekami dārgi - viņas samaksā ne tikai par sevi, bet arī par visiem pārējiem, kas kāps viņu līķīšiem pāri un ēdīs sieru bez maksas.

Varbūt kaut kas ar šo pasauli tomēr nav īsti kārtībā.

P.s. Papildus viedokļi (un linki) par tēmu: http://www.tv3.lv/forum/viewtopic.php?pid=16610



*Loterijā aizliegts piedalīties personām, kas jaunākas par 18 gadiem, bet tas uzrakstīts ar tik maziem burtiņiem tik nemanāmā vietā, ka rodas aizdomas, ka tieši šī ir loterijas mērķauditorija. Starp citu vecumu uzrādīt pirms reģistrācijas nekur netiek prasīts.

piektdiena, 2010. gada 19. februāris

Portāls Latvija.lv jeb e-pakalpojumu tests

Beidzot arī es savā dzīvē nonācu līdz brīdim, kad laiks izmantot portālu latvija.v un tā populārāko e-pakalpojumu Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana. Svētdienas vakarā (e-vides privilēģija!) pirmoreiz mēģinot gan saņemu kļūdas paziņojumu. Nu nekas, lienam lapā dziļāk, atrodam citu linku par šo pašu tēmu, autorizējamies ar Internetbanku un viss notiek. Tiesa gan neparādās pakalpojuma pabeigšanas datums, bet, īsti nepārzinot sistēmu, tas liekas normāli.

Pēc pāris darba dienām aile “Pabeigts” pie pakalpojuma joprojām stāv tukša. Jāpārbauda, vai dati ir aizgājuši, kur vajag. Izmantoju e-pakalpojumu “Pārbaude, vai personai ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā norādītajā adresē”. It kā šajā pakalpojumā jāaizpilda baisi daudz ailīšu, bet sarkanā zvaigznīte tikai pie pāris ailēm. Būdama slinks cilvēks tikai tās arī aizpildu. Parādās info, ka neesmu deklarēta konkrētajā pilsētā. Palieku nervoza. Ieskatos Twitterī http://twitter.com/portalslv, kur tikko (burtiski dažas minūtes atpakaļ) parādījies mistisks ieraksts ”E-pakalpojumu "Mani dati Kadastrā", "Manā īpašumā deklarētās personas" un "Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana" darbība atjaunota!” Lieki teikt, ka nekur nav ne mazākās info, kad un kādā veidā šie pakalpojumi vispār pārstājuši darboties.

Drošības pēc nodeklarēju dzīvesvietu vēlreiz, ja nu gadījumā info tomēr nav aizgājusi. Tad izmantoju citu (trešo) e-pakalpojumu ”Mani vai manas pārstāvētās personas dati Iedzīvotāju reģistrā”. Kāds prieks un kāda laime! Izrādās esmu deklarēta vajadzīgajā adresē (par spīti tam, ka Dzīvesvietas deklarācijas iesniegšana e-pakalpojumu pārskata tabulā vēl joprojām neuzrādās kā pabeigta). Vēlreiz atgriežoties pie e-pakalpojuma “Pārbaude, vai personai ir spēkā reģistrācija dzīvesvietā norādītajā adresē” atklāju, ka laikam visa problēma jau sākotnēji bija iekš tā, ka šajā e-pakalpojumā jāaizpilda visas baisi daudzās ailes (t.i. ne tikai tās, kas ar sarkanu zvaigznīti apzīmētas), lai nonāktu pie pareiza rezultāta. Tas nozīmē, ka iespējams, saņemot maldīgu info no šī e-pakalpojuma, esmu nevajadzīgi nodeklarējusi dzīvesvietu divreiz, bet gan jau neviens no tā necietīs. Pie tam abi šie mani deklarācijas iesniegšanas pakalpojumi vēl joprojām (5 dienas pēc 1.pakalpojuma uzsākšanas) uzrādās kā nepabeigti. Tomēr vajadzīgā info līdz attiecīgajām iestādēm ir aizgājusi un tas priecē.

Pie reizes intereses pēc paskatos, vai taisnība portālā apgalvotajam, ka tur pieejama info par 1279 pakalpojumiem. Pamēģināju nokļūt pie valsts amatpersonu deklarācijām neejot caur VID mājas lapas labirintiem, bet, patiecoties tam, ka linki nav klikšķināmi, tas aizņēma gandrīz tik pat laika kā ejot tieši. Lai arī info par 2009.gadu būs apkopota tikai pēc pāris mēnešiem, paskatījos vēsturiskus datus, kādas algas saņem daži pazīstami tiesneši. Secināju, ka medijos izskanējusī info par lielajām algām ir taisnība. Sajūtas, ko tas raisa, var diagnosticēt ne tik daudz kā latviešu skaudību parasto, bet drīzāk kā pārdomas par cilvēku neticamo rijību. Tomēr jautri, ka VID informācijas izzadzējs publisko slepenu info par pašvaldību uzņēmumu darbinieku algām, kamēr info par valsts amatpersonu algām Internetā pieejama jau daudzus gadus, bet neviens pat tā īsti nav centies izmantot šos datus, lai kaut ko atmaskotu. Aizliegtie augļi jau vienmēr garšīgāki, vai ne?

sestdiena, 2010. gada 6. februāris

Va(i)ras virtuve – L.Lapsa, I.Saatčiane, K.Jančevska

Mēdz teikt, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās. Un taisnība. Ja pašā drūmākajā krīzes laikā kādam uz kakla uzgrūstu zirgu, tad cilvēks tiešām aiz šoka varbūt pat aizmirstu zobos paskatīties. Zirgu man neviens par laimi nav uzdāvinājis, bet grāmatu Va(i)ras virtuve gan. Nekas cits neatlika kā izlasīt.

Pārsteidzošs secinājums nr. 1. Viens no Vairas Vīķes-Freibergas pamatnoziegumiem bija VĒLME kļūt vispirms par Latvijas institūta direktori un pēc tam par Latvijas prezidenti. Neesmu karjeriste, bet nezināju, ka jebkādas ambīcijas, kas pārsniedz pretendēšanu uz apkopējas vietu veco ļaužu pansionātā ir, ja ne krimināli, tad vismaz morāli nosodāmas.

Pirmā grāmatas nodaļa galvenokārt veltīta nezināmu iemeslu dēļ grāmatas autoru acīs kritiski svarīgam jautājumam, kāpēc Vairu Vīķi-Freibergu Saeimā ieveda Juris Bojārs. Citēsim viņu pašu (J.Bojārs, 36.lpp.):
Tāpēc viņa bija tieši fiziski jāved iekšā, lai viņu nekur nenomušītu. Jūs atceraties, cikiem ir lapsenes iekodušas tajā laikā? Iekož lapsene, beigts cilvēks. Divi vēlēšanu komisijas priekšsēdētāji nošāvās. Jauni cilvēki. Kāpēc? Sakiet! Nu, tur ģimenes problēmas? Muļķības! Viens no viņiem pilnīgi bija ar skaidru galvu.

Jāsaka kā ir, grāmatas lielākā vērtība ir tajā publicētās intervijas. Lai arī grāmatas autoru komentāri ir brīžiem stulbi, brīžiem vispār neizprotami, intervijas ar Latvijas politiskajām slavenībām ir interesantas un pārdomas raisošas. Un par laimi interviju grāmatā ir daudz.


Četras vidējās grāmatas nodaļas veltītas VVF kancelejas iekšējām lietām, budžetam, politikai, VVF personībai un viņai pierakstītajām nelikumībām.
Attiecībā uz naudas lietām, grāmatas autori cītīgi un rūpīgi salīdzina VVF un Gunta Ulmaņa kancelejas budžetus. Viens no sevišķi ķidātiem posteņiem VVF budžetā ir izmaksas frizierim. Par laimi vai nelaimi VVF un G.Ulmaņa frizūras gan salīdzinātas netiek. Tomēr taisnība, ka, ja VVF būtu sekojusi Ulmaņa piemēram frizūru izvēlē, nodokļu maksātāju nauda tiktu pamatīgi ietaupīta.
Šoreiz (man par pārsteigumu) pozitīvi izcēlies Aigars Kalvītis, kuram izdodas noformulēt VVF prezidentūras būtību dažos vārdos (117.lpp.): [..] darbu viņa izdarīja labi, tikai jautājums, vai cena ir adekvāta.


Pārsteidzošs secinājums nr. 2. Grāmatas autori uzcītīgi pēta VVF attiecības ar draugiem un tiem, kas viņu iebīdīja prezidentes postenī. Fakts, ka savus draugus un sabiedrotos VVF nav pārāk dāsni atalgojusi ne materiālā, ne citādā ziņā, tiek pasniegts diezgan negatīvos toņos. No tā jāsecina, ka korupcija mūsu valstī iesakņojusies tik dziļi, ka politiķiem jau tiek pārmests tas, ka viņi NAV pietiekami korumpēti.
Par VVF draugiem runājot, jācitē Māra Zālīte (119.lpp.): [..] vecus draugus pamest nelaimē nedrīkst, pat, ja viņi kļūst par prezidentu.


Pēdējā grāmatas nodaļa ir veltīta uzņēmuma VVF Consulting sadarbībai ar Liepājas domi. Grāmatas autori ir pārliecināti, ka 16 tūkst. latu par 6 dienu komandējumu uz Liepāju divām personām (VVF un viņas vīram) un 13 lpp. garu gala ziņojumu ir krāpšana no VVF puses. Es tomēr gribētu atgādināt, ka VVF lielāko daļu dzīves pavadījusi Kanādā un diezin vai domā Latvijas cenu kategorijās. Ja Uldis Sesks būtu uz sešām dienām uz Liepāju strādāt uzaicinājis Bilu Klintonu un viņa sievu, tad tas droši vien būtu izmaksājis stipri virs 16 tūkstošiem latu. Ar to vienīgo piebildi, ka Uldis Sesks, cik man zināms, nav lielāko daļu savas dzīves pavadījis rietumu pasaulē, līdz ar to netop skaidrs, pa kuru laiku viņš tā paguvis pierast pie rietumu cenām. Un tas, ka Austrumeiropas pilsētiņas mērs ir gatavs par tādām cenām nolīgt sev ne sevišķi vajadzīgus konsultantus, varētu Liepājas pilsētas iedzīvotājiem likt padomāt, par ko vēlēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās.


Nu īsā sakot, nebūšu latviski skaudīga, saprotu, ka gan grāmatas autoriem, gan apgādam Atēna kaut kā nauda jānopelna arī krīzes laikā. Atļaušos tikai atgādināt, ka grāmatas autori varētu ne tikai pārmest Vīķei-Freibergai neētisku rīcību, bet sākt ar neētiskas rīcības izskaušanu pašiem savā darbībā. Vecā tautas gudrība vēsta, ja gribi izmainīt pasauli, sāc pats ar sevi.

Papildus komentāri: grāmatai pievienots CD ar “slepenu” dokumentu oriģināliem (nezinu gan, cik likumīgi). Grāmata ir diezgan plāna, bišķi virs 150 lpp. teksta. Grāmatai ir mājas lapa http://www.vairasvirtuve.lv/ kas acīmredzot veidota cilvēkiem ar aptuveni sešgadīga bērna intelekta līmeni.