sestdiena, 2010. gada 6. februāris

Va(i)ras virtuve – L.Lapsa, I.Saatčiane, K.Jančevska

Mēdz teikt, ka dāvinātam zirgam zobos neskatās. Un taisnība. Ja pašā drūmākajā krīzes laikā kādam uz kakla uzgrūstu zirgu, tad cilvēks tiešām aiz šoka varbūt pat aizmirstu zobos paskatīties. Zirgu man neviens par laimi nav uzdāvinājis, bet grāmatu Va(i)ras virtuve gan. Nekas cits neatlika kā izlasīt.

Pārsteidzošs secinājums nr. 1. Viens no Vairas Vīķes-Freibergas pamatnoziegumiem bija VĒLME kļūt vispirms par Latvijas institūta direktori un pēc tam par Latvijas prezidenti. Neesmu karjeriste, bet nezināju, ka jebkādas ambīcijas, kas pārsniedz pretendēšanu uz apkopējas vietu veco ļaužu pansionātā ir, ja ne krimināli, tad vismaz morāli nosodāmas.

Pirmā grāmatas nodaļa galvenokārt veltīta nezināmu iemeslu dēļ grāmatas autoru acīs kritiski svarīgam jautājumam, kāpēc Vairu Vīķi-Freibergu Saeimā ieveda Juris Bojārs. Citēsim viņu pašu (J.Bojārs, 36.lpp.):
Tāpēc viņa bija tieši fiziski jāved iekšā, lai viņu nekur nenomušītu. Jūs atceraties, cikiem ir lapsenes iekodušas tajā laikā? Iekož lapsene, beigts cilvēks. Divi vēlēšanu komisijas priekšsēdētāji nošāvās. Jauni cilvēki. Kāpēc? Sakiet! Nu, tur ģimenes problēmas? Muļķības! Viens no viņiem pilnīgi bija ar skaidru galvu.

Jāsaka kā ir, grāmatas lielākā vērtība ir tajā publicētās intervijas. Lai arī grāmatas autoru komentāri ir brīžiem stulbi, brīžiem vispār neizprotami, intervijas ar Latvijas politiskajām slavenībām ir interesantas un pārdomas raisošas. Un par laimi interviju grāmatā ir daudz.


Četras vidējās grāmatas nodaļas veltītas VVF kancelejas iekšējām lietām, budžetam, politikai, VVF personībai un viņai pierakstītajām nelikumībām.
Attiecībā uz naudas lietām, grāmatas autori cītīgi un rūpīgi salīdzina VVF un Gunta Ulmaņa kancelejas budžetus. Viens no sevišķi ķidātiem posteņiem VVF budžetā ir izmaksas frizierim. Par laimi vai nelaimi VVF un G.Ulmaņa frizūras gan salīdzinātas netiek. Tomēr taisnība, ka, ja VVF būtu sekojusi Ulmaņa piemēram frizūru izvēlē, nodokļu maksātāju nauda tiktu pamatīgi ietaupīta.
Šoreiz (man par pārsteigumu) pozitīvi izcēlies Aigars Kalvītis, kuram izdodas noformulēt VVF prezidentūras būtību dažos vārdos (117.lpp.): [..] darbu viņa izdarīja labi, tikai jautājums, vai cena ir adekvāta.


Pārsteidzošs secinājums nr. 2. Grāmatas autori uzcītīgi pēta VVF attiecības ar draugiem un tiem, kas viņu iebīdīja prezidentes postenī. Fakts, ka savus draugus un sabiedrotos VVF nav pārāk dāsni atalgojusi ne materiālā, ne citādā ziņā, tiek pasniegts diezgan negatīvos toņos. No tā jāsecina, ka korupcija mūsu valstī iesakņojusies tik dziļi, ka politiķiem jau tiek pārmests tas, ka viņi NAV pietiekami korumpēti.
Par VVF draugiem runājot, jācitē Māra Zālīte (119.lpp.): [..] vecus draugus pamest nelaimē nedrīkst, pat, ja viņi kļūst par prezidentu.


Pēdējā grāmatas nodaļa ir veltīta uzņēmuma VVF Consulting sadarbībai ar Liepājas domi. Grāmatas autori ir pārliecināti, ka 16 tūkst. latu par 6 dienu komandējumu uz Liepāju divām personām (VVF un viņas vīram) un 13 lpp. garu gala ziņojumu ir krāpšana no VVF puses. Es tomēr gribētu atgādināt, ka VVF lielāko daļu dzīves pavadījusi Kanādā un diezin vai domā Latvijas cenu kategorijās. Ja Uldis Sesks būtu uz sešām dienām uz Liepāju strādāt uzaicinājis Bilu Klintonu un viņa sievu, tad tas droši vien būtu izmaksājis stipri virs 16 tūkstošiem latu. Ar to vienīgo piebildi, ka Uldis Sesks, cik man zināms, nav lielāko daļu savas dzīves pavadījis rietumu pasaulē, līdz ar to netop skaidrs, pa kuru laiku viņš tā paguvis pierast pie rietumu cenām. Un tas, ka Austrumeiropas pilsētiņas mērs ir gatavs par tādām cenām nolīgt sev ne sevišķi vajadzīgus konsultantus, varētu Liepājas pilsētas iedzīvotājiem likt padomāt, par ko vēlēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās.


Nu īsā sakot, nebūšu latviski skaudīga, saprotu, ka gan grāmatas autoriem, gan apgādam Atēna kaut kā nauda jānopelna arī krīzes laikā. Atļaušos tikai atgādināt, ka grāmatas autori varētu ne tikai pārmest Vīķei-Freibergai neētisku rīcību, bet sākt ar neētiskas rīcības izskaušanu pašiem savā darbībā. Vecā tautas gudrība vēsta, ja gribi izmainīt pasauli, sāc pats ar sevi.

Papildus komentāri: grāmatai pievienots CD ar “slepenu” dokumentu oriģināliem (nezinu gan, cik likumīgi). Grāmata ir diezgan plāna, bišķi virs 150 lpp. teksta. Grāmatai ir mājas lapa http://www.vairasvirtuve.lv/ kas acīmredzot veidota cilvēkiem ar aptuveni sešgadīga bērna intelekta līmeni.

3 komentāri:

  1. pieļauju, ka zirgs, protams, būtu vērtīgāka dāvana. Aber man netika īsti skaidrs - tad kas tur(grāmatā) ir tāds par ko tik ļoti satraucas Vairas kundzes aizstāvji?

    AtbildētDzēst
  2. Par cenu satraucas, par cenu. To jau Kalvītis teica (citēju vēlreiz): "darbu viņa izdarīja labi, tikai jautājums, vai cena ir adekvāta." Bet nu grāmata uzrakstīta ļoti nomelnojošā stilā, to pašu info mierīgi varēja pasniegt arī civilizētā veidā.

    AtbildētDzēst
  3. Vo, tātad vīrieši "poļubomu" ir izdevīgāki. nevajag frizūras, kleitas un konsultanti.

    AtbildētDzēst