Zviedru valodas pamatfrāzes

Pārpublicēju, ja nu kādam noder. Noderīgas frāzes un vārdi zviedru valodā.

Hej!	Sveiks!
God morgon!	Labrīt!
Tjena!	Čau! (draugu lokā)
Vad gör du i dag?	Ko tu šodien dari?
Hur är det?/ Hur står det till?	Kā iet?/ Kā klājas?
Hur mår du idag?	Kā Tu šodien jūties?
Tack, bra!	Paldies, labi!
Välkommen!	Laipni lūgts!
Var så god!	Lūdzu! (atbildot uz paldies vai kā aicinājums)
Snälla!	Lūdzu! (lūgumā)
Jag heter...	Mani sauc...
Jag är född i Lettland.	Esmu dzimis/usi Latvijā.
Trevligt att träffas!	Prieks tikties!
Jag kommer från Lettland.	Es esmu no Latvijas.
Jag tallar lettiska/ engelska/ svenska/ ryska.	Es runāju latviešu/ angļu/ zviedru/ krievu valodā.
Jag bor i Lettland.	Es dzīvoju Latvijā.
Har du varit i Lettland/ Sverige?	Vai tu esi bijis Latvijā/ Zviedrijā?
Mitt namn är....	Mans vārds ir...
Mitt efternamn är...	Mans uzvārds ir..
Jag är gift/ ogift.	Esmu precējies/ neprecējies.
Jag är ... år gammal.	Esmu ... gadus vecs.
Jag förstår inte!	Es nesaprotu!
Förlåt, vad sa du?	Atvaino, ko Tu teici?
Vadå?	Kā tu teici?
Kan du tala saktare?	Vai vari runāt lēnāk?
Inga problem!	Nav problēmu!
Ursäkta!	Atvainojiet! (lai pievērstu uzmanību)
Ursäkta mig!	Piedod!
Vad heter det på svenska?	Kā to sauc zviedriski?
Vad betyder “svar” på svenska?	Ko nozīmē “svar” zviedriski?
Hur säger man “lūdzu” på svenska?	Kā saka “lūdzu” zviedriski?
Det var inget.	Nav par ko.
Jag vet inte!	Es nezinu!
Jag har ingen aning.	Man nav ne jausmas.
Kan du hjälpa mig?	Vai vari man palīdzēt?
Jag letar efter Lars.	Es meklēju Larsu.
Vart ligger toaletten?	Kur atrodas tualete?
Gå rakt fram! Sväng sedan vänster/höger!	Ej taisni! Pagriezies pēc tam pa kreisi/ labi!
Följ med mig!	Seko man!
Jag läser svenska.	Es mācos zviedru valodu.
Jag gillar/ Jag tycker om...	Man patīk...
Jag gillar inte/ Jag tycker inte om...	Man nepatīk...
Vad är klockan?/ Hur mycket är klockan?	Cik ir pulkstens?
Grattis på födelsedagen!	Daudz laimes dzimšanas dienā!
Jag älskar dig!	Es mīlu tevi!
När ska du vara hemma?	Kad tu būsi mājās?
Gör det!	Dari tā!
Vad kostar det?	Cik tas maksā?
Det är vår/ sommar/ höst/ vinter.	Ir pavasaris/ vasara/ rudens/ ziema.
Jag mår dåligt.	Es jūtos slikti.
Jag behöver en läkare.	Man nepieciešams ārsts.
Jag måste gå nu.	Man nu jāiet.
Trevlig helg!	Jauku nedēļas nogali!
Vi ses i morgon.	Redzēsimies rīt!
Vi hörs!	Uz sadzirdēšanos!
Med vänlig hälsning (MVH)	Ar draudzīgu sveicienu (pieņemts rakstīt katras vēstules beigās)
Lycka till!	Lai veicas!
Hej då!	Uz redzēšanos!
Ha det så bra!	Lai Tev labi iet!
Prosit!	Uz veselību! (nošķaudoties)
Bra/ Dåligt/ Sådär	Labi/ Slikti/ Nu tā
Stor/ Liten	Liels/ Mazs
Idag/ Nu	Šodien/ tagad
Imorgon/ Igår	Rītā/ Vakar
Ja/ Nej	Jā/ Nē
Verkligen!	Patiešām!
Kolla!	Skaties!
Skynda på!	Pasteidzies!
Vad? Var?	Kas? Kur?
Fika	Kafijas pauze
Ett (1), två (2), tre (3), fyra (4), fem (5), sex (6), sju (7), åtta (8), nio (9), tio (10).	Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi, desmit.
Måndag (M), tisdag (Tis), onsdag (O)	Pirmdiena, otrdiena, trešdiena
Torsdag (T), fredag (F)	Ceturtdiena, piektdiena
Lördag (L), söndag (S), helg (H)	Sestdiena, svētdiena, brīvdiena(s)

Automašīnas un Gēteborgas osta

Šitais lietainais un rudenīgais laiks modina manī atmiņas par kādu citu lietainu un rudenīgu dienu pirms trijiem gadiem, kad dzīvei labpatika mani aizvest uz Gēteborgas ostu. Atmiņas modina arī filma par Gēteborgu, ko pašlaik rāda Zviedrijas televīzijā.
No šīs dienas man gan nav īpaši krāšņu bilžu, ar ko palielīties klāt nebijušiem pakaļpalicējiem, bet pat uz mani, cilvēku, kas mašīnas atšķir tikai pēc krāsas, tas atstāja iespaidu. Kā tādi bezgalīgi labības lauki Ukrainā vai smiltis Sahārā, hektāri un hektāri ar jaunām automašīnām. Lielām, mazām, klasiskām un jocīgām un dažādās krāsās.
Brīžiem Tu cilvēks saproti, ka pasaule ir bišķi lielāka, nekā biji domājis.




Saskaņā ar Gēteborgas ostas mājas lapu, 2010.gadā caur turieni izbrauca 233000 jaunas automašīnas. Tas varbūt nav daudz globālos mērogos, bet ir pietiekami, lai atstātu iespaidu uz meiteni no laukiem.

Somu-latviešu valodas vārdnīca - ne visai nopietni, bet diezgan patiesi

Beidzot saņēmos izvilkt no arhīva savu pirms daudziem gadiem izveidoto somu-latviešu vārdnīcas kompilējumu. Varbūt kādreiz pat saņemšos papildināt.

Aina-vienmeer, arvien
Aita-seeta, zhogs
Ala-nozare, specialitaate
Arka-bailiigs
Aste-graads, pakaape
Aura-arkls
Ei-nee
Elin-orgaans
Erotus-noshkjirshana
He-vinji, vinjas
Hei-sveiki
Hiha-piedurkne
Home-peleejums
Huhu-baumas
Ilma-gaiss
Iso-liels
Ja-un
Jakaa-sadaliit
Joki-upe
Kaali-kaaposts
Kakku-torte
Kaksi-divi
Kari-seeklis
Kaste-rasa
Kaula-kakls
Kaunis-skaists
Kissa-kakjis
Kivi-akmens
Koju-buuda
Koko-lielums, viss
Koriste-rotaajums
Kuilu-aiza
Kukka-pukje, zieds
Kulta-zelts
Kupla-burbulis
Kura-dublji
Kuuma-karsts
Kuusi-egle, seshi
Laine-vilnis
Latva-galotne, virsotne
Laulu-dziesma
Lauma-bars
Lava-platforma
Liesi-pliits
Liina-lakats
Lohi-lasis
Loma-atvaljinaajums
Lupa-atljauja
Maa-zeme
Maali-kraasa
Maksa-aknas
Maito-piens
Maja-buuda
Mato-taarps
Maukas-garshiigs
Monta-daudz
Muu-cits
Nauris-raacenis
Ne-tie, taas
Nero-gjeenijs
Neste-shkjidrums
Oma-savs, personiigs
Osa-sastaavdalja
Padota-aizsprostot
Paikka-vieta
Palkka-samaksa
Panna-nolikt, novietot
Papu-pupa
Papukaija-papagailis
Pieni-mazs
Piste-punkts
Poika-zeens
Pora-urbis
Puu-koks
Puute-truukums
Raita- sviitra, viitols
Raitis-svaigs
Raivo-niknums, dusmas
Raja-robezha
Rauta-dzelzs
Riepu-lupata
Rikas-bagaats
Ruoka-eediens
Santa-smilts
Siemen-seekla
Sieni-seene
Sievä-gliits, skaists
Sija-vieta
Silava-spekjis
Silta-tilts
Silti-tomeer
Sisu-neatlaidiiba
Soma-gliits
Susi-vilks
Suudella-skuupstiit
Tai-vai
Tapa-paradums
Tausta-fons, aizmugure
Te-juus
Tie-celjsh
Tupla-dubults
Uni-miegs
Uusi-jauns
Vaara-briesmas
Vaiva-puules, saapes
Vajaa-nepilns
Varas-zaglis
Varat-liidzeklji, resursi
Varis-vaarna
Vasara-aamurs
Vauva-ziidainis
Viina-degviins
Viini-viins
Vika-defekts
Villa-vilna

Lasīšanai 14.06.2016.

Šodien pēkšņi atcerējos, ka pirms pieciem gadiem uzrakstīju Internetā rakstu par emigrāciju (jā, izrādās, ka arī treknajos gados emigrācija bijusi aktuāla tēma:)). Toreiz mani, protams, latviešu tautas labākajā stilā izlamāja un tā, bet nu vienreiz piecos gados jau tādu greznību var atļauties.

Tieši šodien 70 gadi pagājuši kopš Baigās vasaras, kad vairāk nekā 15 tūkstošu Latvijas (un ne tikai) iedzīvotāju devās ilgstošā atvaļinājumā uz Sibīriju (vairāk info par šo izbraucienu: http://www.youtube.com/watch?v=3pyt7rpzoCs). Tiem cilvēkiem, kas starp deportāciju un emigrāciju liek vienlīdzības zīmi, es ieteiktu pāris gadus padzīvot Sibīrijā uz mazsālītas Sibīrijas žurku zupas diētas. Tad mēs varētu turpināt diskusiju par šo jautājumu.

Bet par emigrāciju runājot, es jau daudzus gadus izmisīgi gaidu, kad es beidzot sapratīšu visus tos rakstus par emigrācijas šausmīgajām sekām. Visi labie un interesantie cilvēki, kuri man ir vajadzīgi, lai justos labi, vēl joprojām ir Latvijā. Tie mani paziņas, kas ir aizbraukuši, ir aizbraukuši labprātīgi un nevienam tādēļ nekas slikts nav noticis. Un ko man tagad darīt, raudāt krokodila asaras par cilvēkiem, kas dzīvo ārzemēs un jūtas labi? Diemžēl krokodils manī ir emigrējis ar visām savām asarām. Dzīve nav rožu dārzs, ar vai bez emigrācijas visus nekad pa spalvai neglaudīs. Un valdība nav Dievs, visus nekad laimīgus nepadarīs. Pie tam manā rīcībā nav arī informācijas, ka pat Dievs kādreiz vēstures gaitā būtu visus bez izņēmuma padarījis laimīgus (kopš cilvēces deportācijas no zināmā dārza).

Nu īsāk sakot, jāpagaida vēl pieci gadi. Varbūt tad es beidzot sapratīšu, ko tā ļaunā tante Emigrācija latviešu tautai sliktu nodarījusi. Varbūt kārtējo reizi īslaicīgi emigrēšu, lai droši vien kārtējo reizi pārliecinātos, ka no tā nemirst.

Baznīcas un ziedojumi

Nesen klausījos dievkalpojuma translāciju no modernas Oslo baznīcas. Īpaši mani sajūsmināja ziedojumu vākšanas procedūra. Naudiņu varēja ne tikai fiziski iemest kastītē, bet arī nosūtīt SMS uz ziedojumu tālruni, vai baznīcas pakaļējā daļā norēķināties ar bankas karti. Tam, ka tas uz mani atstāja tik lielu iespaidu, ir zināms iemesls.

Latvijas miestā “Y” ir baznīca “X”. Baznīca “X” man vienmēr ir likusies simpātiska vēsturiska celtne, lai arī personīgi man nav sakara ar baznīcas draudzi un miestā “Y” es nemēdzu uzturēties. Jau labi sen man ir ideja ziedot kaut kādu pieticīgu naudas summiņu baznīcas atjaunošanai. Jūs domājat, kas gan var būt vienkāršāks, kā tik vaļā no naudas? Es arī tā domāju līdz brīdim, kad reāli mēģināju to darīt. Vislētākais un vienkāršākais veids, manuprāt, būtu pārskaitīt naudu uz baznīcas kontu internetbankā, nepārprotami norādot ziedojuma mērķi. Jau pāris gadus pūlos atrast informāciju par šādu kontu, bet par spīti tam, ka baznīcai ir sava mājas lapa, un visāda citāda info ir publicēta visās iespējamās vietās, bet no bankas konta numura – ne vēsts. Variants speciāli apmeklēt miestu “Y”, lai iebāztu kastītē savus dažus latiņus mani īpaši nesajūsmina, jo kaut kā nevaru sevi iedomāties, ar pildspalvu rakstot uz katra pieclatnieka ziedojuma mērķi, un pārliecības, ka no tumšās ziedojumu kastītes izvilktā naudiņa tiks izlietota godīgi, nomaksājot visus nodokļus, man nav (lai nu draudze “X” man piedod).

Trešā visapgrūtinošākā alternatīva būtu zvanīt uz draudzi un uzbāzties ar saviem dažiem latiem, bet pagaidām jau vēl pietiek ziedojumu projektu/organizāciju, kas savus rekvizītus neslēpj, un nav jau gluži tā, ka no naudas pārpilnības es vairs maciņu nevarētu aiztaisīt.

Skumji ir tikai tas, ka tajā pat laikā regulāri parādās publiska žēlošanās no baznīcas “X” draudzes gana, ka nepietiek līdzekļu baznīcas ēkas uzturēšanai un remontam. Tas man savukārt atgādina veco joku:
-[Ganāmpulka avs]“Dievs, es nekad mūžā neesmu vinnējis loterijā. Izdari tā, lai es kādreiz vinnētu.”
-[Dievs]“Nu tad nopērc beidzot kaut vienu loterijas biļeti!”

Pirmsvēlēšanu saldskābmaize

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš atgriezos Latvijā un vēl jāpaiet mēnesim līdz Saeimas vēlēšanām. Vēlēšanām, kurās atkal ievēlēsim tos pašus vecos politiķus. Un tur nav nekā nepareiza. Kāpēc lai tā pati vecā latviešu tauta pēkšņi ievēlētu citus politiķus? Un no kurienes tad tie citi politiķi lai rastos, ja latviešu tauta tā pati vecā? Brīžiem mani biedē nepatriotiska atziņa, ka pat tad, ja tā ir taisnība, ka zivis pūst no galvas, tām zivīm visupirms ir jābūt beigtām, lai viņas vispār sāktu pūt. Un, ja 57% Latvijas iedzīvotāju (dati uz 23.08.2010.) pozitīvi vērtē diktatoru un zagli un daudzi labprāt redzētu viņu kā premjeru, tad, ko tad var pārmest nabaga politiķiem? Viņi taču tikai cenšas attaisnot latviešu tautas vēlmes un cerības un zagt vēl vairāk, lai arī viņus sāktu mīlēt.
[Neliriska atkāpe par tēmu. Citāts no norvēģa Snorres bloga saistībā ar to, ka nodokļu nemaksāšanu par amorālu uzskata tikai 27% Latvijas iedzīvotāju: “Protams, ka daļa nodokļu naudas aiziet neceļos, taču pret to jācīnās tā, lai necieš ne Latvijas pensionāri, ne slimnieki, ne skolēni. Vai tik negodīgie politiķi nav vien aizbildinājums, lai ietaupītu dažus latus?”]
Tas viss galu galā rada likumsakarīgu jautājumu, kāpēc es atgriezos no mūžam saules pielietajiem rietumiem šajā Austrumeiropas bēdu ielejā. Tikai īstenībā es nejūtos neko upurējusi, jo mūsu Latvija vienalga ir pati labākā. Tā vienkāršā un prozaiskā iemesla dēļ, ka citas Latvijas jau mums nav. Latvija ir pieejama tikai vienā eksemplārā, zirga galvas formā pie Baltijas jūras. Un tā sajūta, ka man pieder vesela valsts un tauta, liek man justies tik bagātai, cik bagātu mani nekad nedarītu dzīvoklis Spānijā vai kādā Vidusjūras ostā pietauvota jahta. Katram ir savas prioritātes, kādam vajag krutu mašīnu, man vajag savu valsti un savu tautu.
Un jā, es mīlu lejup krītošos, mirdzošos ziepju burbuļus, kas mani pārsteidz slikti apgaismotā kāpņu telpā, atgriežoties mājās, un Labestības dienas sirdsveida uzlīmi uz durvīm, un Jāņu zāļu kompozīciju, ko kāds kaimiņš uz svētkiem novietojis kāpņu telpas logā, un pat ar dīvainiem uzrakstiem latviešu valodā izrotātās mājas sienas un ietvi. Un pat bezsaimnieka kaķus komplektā ar kaimiņu onkulīti, kas tos zaglīgi baro ar kaķu barību, pirktu no savas droši vien ne ļoti lielās pensijas. Un man īstenībā nevajag ar vienādiem bruģakmeņiem perfekti nobruģētu ielu, kas varētu atrasties patiesībā taču arī jebkurā citā pasaules valstī.

Par masu mediju brīvību

Šis būs nepopulārs viedoklis. Pārdomāju to vakar pirms gulētiešanas un tas bija pirms vēl šorīt no rīta visi sāka brēkt par mediju brīvības aizskārumu. Bet ietērpt šīs domas mazos melnos burtiņos un publicēt mani mudināja viens twīts, kurš mani šorīt sagaidīja iekš Twitter.com. Knoks: “Pēdējās dienās daudz spriests par UK. Es tikai iedomājos, kas notiktu, ja britu policija veiktu kratīšanu BBC top žurnālista mājās.” Mani pārņem bezgalīgas skumjas (un šķiet, ka ārā pat nav pilnmēness) domājot, cik tālu darba kvalitātes ziņā viens no otra atrodas BBC top žurnālisti un Latvijas žurnālists Parastais Mirstīgais.

Latvija starp citu līdz šim uzrādījusi diezgan labus rezultātus starptautiskos pētījumos par masu mediju brīvību, līdz ar to varam secināt, ka šāda brīvība mums ir. Kā tas izpaužas reālajā dzīvē? Vēl joprojām ir taisnība, ka “kas maksā, tas pasūta mūziku”, tikai pēc zviedru investoru evakuēšanās no Latvijas preses pīļu dīķa (un “Dienas”) ir palikuši ārkārtīgi maz satura kontrolē neieinteresēti maksātāji. Bet mums vēl ir VALSTS televīzija un radio, jūs teiksiet? Par radio nezinu, tāpat Latvijas radio vairums ļaužu klausās labākajā gadījumā kā “fona mūziku”. Par Latvijas valsts televīziju man vēl pāris dienas atpakaļ bija ilūzijas. Laikam tādēļ, ka baisi sen vispār nebiju skatījusies Latvijā piedāvāto TV programmu klāstu, jo pārsvarā skatos zviedru un norvēģu TV, gan arī tikai valsts kanālus, jo manas ilūzijas par komerciālo televīziju kā tādu jau pasen nomirušas mokošā nāvē.

Tātad mēs esam ļauži, kuriem (ak, kāds naivums!) liekas, ka publisko masu mediju uzdevums būtu piedāvāt skatītājiem/ lasītājiem objektīvu informācijas plūsmu (tik naivi, lai domātu, ka šāds mērķis varētu būt arī privātajiem masu medijiem kā, piem., Lemberga avīzēm, laikam mēs neviens neesam). Tad nu lūk LTV raidījums De facto mani paņēma un nogrūda no maniem ilūziju augstumiem uz auksta, norasojuša asfalta. Vēl tagad jūtu asiņu garšu mutē. Ja līdz šim man likās, ka valsts televīzijas vienīgās briesmas novirzīties no objektīvā informētāja šaurās taciņas, ir īpašnieka, šajā gadījumā valsts, vēlme raustīt savu īpašumu aiz aukliņas, tad dzīve pierādīja, ka tie bija maza, naiva bērniņa maldi. Mums ir žurnālisti, kuri, savas augstās cenas dēļ vai dēļ tā, ka viņu nopirkšana nevienu neinteresē, varētu būt neitrāli un objektīvi. Bet kas ir reālajā dzīvē? Žurnālistam Jurītim/Andrītim/Edgariņam personīgi nepatīk valsts amatpersona/deputāts/da jebkurš/jebkāds Pēterītis/Jānītis/Kārlītis un viņš tad arī izgāž savu nodokļu maksātāju finansēto žulti uz šo Pēterīti/Jānīti/Kārlīti. Bet paga, kur tad palika objektīvā informēšana un neitralitāte? Jā, kā gan mēs varējām būt tik naivi un cerēt...

Par pēdējā laika notikumiem runājot, jāsaka, ka man ir grūti būt pārliecinātai par savu viedokli da jebkādā jautājumā, ja man nav pieejas objektīvai informācijai. Labi, ka Neo gadījums tika diskutēts vairāk nekā vienā medijā, cik nu objektīvi, cik nē, lai arī mani fascinē cilvēku (un žurnālisti arī diemžēl ir tikai cilvēki) vēlme pašiem izlemt, kurš ir vainīgs, kurš nē. Ja cilvēks ir pārkāpis likumu, viņam ir jāsaņem sods. Vai likums pārkāpts un cik liels sods pienākas ir tiesas kompetence. Vai policija pārsniegusi savas pilnvaras arī ir tiesas kompetence. Par G.Dubulta (“pilsonis pret valsti”) gadījumu man vispār nav viedokļa, jo ar neapbruņotu aci redzams, ka raidījuma De facto sniegtās informācijas objektivitāte ir diezgan precīzi vienāda ar nulli un informācijas no citiem avotiem man nav.

Man pat pēc dziļākās būtības nebūtu iebildumi, ka žurnālistiem ir personīgi viedokļi, ja tie tiktu pasniegti sadaļā “Viedokļi”, kas savukārt būtu tikai kā piedeva sadaļai “Objektīva informācija”. Diemžēl ir otrādi.