Automašīnas un Gēteborgas osta

Šitais lietainais un rudenīgais laiks modina manī atmiņas par kādu citu lietainu un rudenīgu dienu pirms trijiem gadiem, kad dzīvei labpatika mani aizvest uz Gēteborgas ostu. Atmiņas modina arī filma par Gēteborgu, ko pašlaik rāda Zviedrijas televīzijā.
No šīs dienas man gan nav īpaši krāšņu bilžu, ar ko palielīties klāt nebijušiem pakaļpalicējiem, bet pat uz mani, cilvēku, kas mašīnas atšķir tikai pēc krāsas, tas atstāja iespaidu. Kā tādi bezgalīgi labības lauki Ukrainā vai smiltis Sahārā, hektāri un hektāri ar jaunām automašīnām. Lielām, mazām, klasiskām un jocīgām un dažādās krāsās.
Brīžiem Tu cilvēks saproti, ka pasaule ir bišķi lielāka, nekā biji domājis.




Saskaņā ar Gēteborgas ostas mājas lapu, 2010.gadā caur turieni izbrauca 233000 jaunas automašīnas. Tas varbūt nav daudz globālos mērogos, bet ir pietiekami, lai atstātu iespaidu uz meiteni no laukiem.

Latvijas viena vasara zviedru žurnālistu acīm

Ir laikam dažas lietas, ko nevajag darīt, lai nesabojātu sev garastāvokli uz ilgu laiku. Piemēram, nevajag lasīt komentārus iekš delfi.lv un nevajag skatīties raidījumu Bez Tabu. Un kā izrādās, nevajadzēja klausīties arī dokumentāro raidījumu Zviedrijas radio par Latviju Lettland - Drömmen som gick i kras.

Raidījums bija stundu garš, bet dažus gabaliņus atļāvos šeit nokonspektēt. Iesākums bija tāds nekaitīgs, ar pāris jautriem pastāstiem. Tālāk dažu faktu atreferēšana, piem., ka latvieši ir viensētu tauta un tāpēc nevar savstarpēji saprasties. Tiek diskutēts zviedru banku jautājums un izvēlētas asprātīgākās trekno gadu reklāmas, lai piespiestu cilvēkus aizņemties. Vizīte kādā puspabeigtā mājā, kuras būvēšanai ieķīlāts mātes dzīvoklis. Tagad mātei tiks atvēlēta vieta šīs puspabeigtās mājas garāžā. Liepājā kāda kundze gados lūdz zviedru žurnālistam nopirkt viņai maizīti (nezinot, ka tas ir zviedrs, žurnālists un ka tas viss vēlāk nonāks radio ēterā).

Tālāk tiek paziņots, ka Latvijā nav krīzes, Latvijā ir karš. Par visu. Tiek uzsvērts, ka latvieši vairāk nekā jebkad gaida atnākam savu Kārli, nu to, kas Ulmanis. Un kā pēdējais ķirsītis uz tortes, tiek izteikts pieņēmums, ka varbūt Latvijas valsts vispār var pastāvēt tikai divdesmit gadus, tad vajag kaut ko (okupāciju?) un tad atkal divdesmit gadus brīvības. Un tūlīt pēc tam raidījums noslēdzas, atskaņojot pilnā garumā dziesmu Viņi dejoja vienu vasaru. Nu labi, zviedru klausītāji, protams, nesaprata dziesmas vārdu saistību ar Latvijai prognozēto likteni, bet vienalga mīļi no zviedru žurnālistu puses.

---

Norāde uz pašu raidījumu: http://www.sr.se/webbradio/?Type=broadcast&Id=2243716

Svenssoni – Par vai Pret

Deviņdesmitajos gados latviešu uzņēmēju vidū bija pazīstams viedoklis, ka “dari ko darīdams, bet uzmanies no zviedru uzņēmējiem”. Juka Rislaki ar savu grāmatu Maldināšana: Latvijas gadījums radīja manī vēlēšanos uzskaitīt dažus stūrakmeņus Latvijas un Zviedrijas attiecībās. Stāsts īsumā par to, kāpēc Latvijas un Zviedrijas attiecības ir tādās, kādas nu tās ir.

Daži iemesli, kāpēc svenssoni ir slikti

• 1946.gadā Zviedrija izdeva vācu armijā dienējušos latviešu bēgļus Padomju Savienībai.


• 1997.gadā Zviedrija neizdeva Latvijai zviedru uzņēmēju, kas pārsniegdams braukšanas ātrumu Rīgas apkārtnē nogalināja divas policistes un aizbēga no Latvijas.


• 1999.- 2003.gadā zviedru uzņēmums "Swembalt" iesūdzēja Latviju starptautiskajā tiesā par veca zviedru kuģa sagriešanu metāllūžņos (zviedri vinnēja).


• 2000.-2004.gadā zviedru telekomunikāciju kompānijas TeliaSonera strīds ar Latvijas valsti par "Lattelekom" monopoltermiņa saīsināšanu (zviedri vinnēja).


• 2001.gadā zviedru režisors “uzlabo” Latvijas tēlu Zviedrijā ar filmu Buy Bye Beauty, kurā apgalvots, ka 50% latviešu sieviešu ir maukas.


• 2004.gadā zviedri bloķēja skolas būvlaukumu Zviedrijā, kurā strādāja latviešu celtnieki, jo latvieši strādāja pārāk lēti.


• 2008./2009. gadā zviedru bankas veiksmīgi pārkarsē Latvijas ekonomiku. Ļauži abās mutes bļodas pusēs apjukuši rāda viens uz otru ar pirkstiņu un saka “es nē, bet viņš”.

Kas svenssonos ir labs?

• Vecie, labie zviedru laiki (17.-18.gs.).


• Zviedru sociālās atbildības sajūta “Igauņiem ir somi, lietuviešiem poļi, bet latviešiem jau neviena cita nav kā vien mēs [zviedri]”. No tā savukārt izriet: humānā palīdzība, ekonomiskais atbalsts, pieredzes apmaiņa.


• Politiskais atbalsts, piem., Latvijas dalībai ES un NATO. Par pamatu šim atbalstam kalpo uz Zviedriju savulaik emigrējušās baltiešu (pamatā igauņu) inteliģences pēcteči.