who were trampled down and am intensely thinking, maybe in the shade
exactly am I protected?
Håll käften!
|
Aizveries!
|
Dra åt helvete/skogen! |
Ej ellē/ lasies!
|
Vad i helvete? |
Kas pie velna [notiek]?
|
Det var som fan! |
/pārsteiguma izsauciens/
|
Det är en jävla bra film! | Tā ir baisi laba filma! |
Ta mig fan! | Velns lai parauj! |
Det var jävla dumt sagt! |
Tas bija baisi stulbi teikts!
|
Lägg av! | Izbeidz! |
Bort med tassarna! |
Ķepas nost!
|
Jag är skitförbannad!
| Es esmu baisi nikns! |
Fy fan!
|
Pie velna!
|
Aldrig i helvete! |
Nekad mūžā!
|
Herregud! |
Ak Dievs!
|
För Guds skull |
Dieva dēļ!
|
Gudskelov!/ Tack och lov! |
Paldies Dievam!
|
Så himla roligt/kul! |
Tik šausmīgi jauki/jautri/forši!
|
Det gick åt skogen./ Det blev pannkaka av alltihop. |
Tas izgāzās/ nekas no tā neiznāca.
|
Det kan du för tusan inte göra! |
To tu, pie velna, nevari/nedrīksti darīt!
|
Skit i det! |
Nospļaujies par to! (Pieklājīgs tulkojums, jo “skit” īstenībā nenozīmē “nospļauties”...)
|
Du är inte klok! |
Tu esi traks!
|
Är du dum i huvudet? |
Tu esi stulbs?
|
De vill lägga vantarna på det. |
Viņi grib to dabūt sev/ piesavināties.
|
Hej!
|
Sveiks!
|
God morgon!
|
Labrīt!
|
Tjena! | Čau! (draugu lokā) |
Vad gör du i dag? | Ko tu šodien dari? |
Hur är det?/ Hur står det till? | Kā iet?/ Kā klājas? |
Hur mår du idag? | Kā Tu šodien jūties? |
Tack, bra! | Paldies, labi! |
Välkommen! | Laipni lūgts! |
Var så god! |
Lūdzu! (atbildot uz paldies vai kā aicinājums)
|
Snälla! |
Lūdzu! (lūgumā)
|
Jag heter... | Mani sauc... |
Jag är född i Lettland. | Esmu dzimis/usi Latvijā. |
Trevligt att träffas! |
Prieks tikties!
|
Jag kommer från Lettland. | Es esmu no Latvijas. |
Jag tallar lettiska/ engelska/ svenska/ ryska. | Es runāju latviešu/ angļu/ zviedru/ krievu valodā. |
Jag bor i Lettland. | Es dzīvoju Latvijā. |
Har du varit i Lettland/ Sverige? | Vai tu esi bijis Latvijā/ Zviedrijā? |
Mitt namn är.... | Mans vārds ir... |
Mitt efternamn är... | Mans uzvārds ir.. |
Jag är gift/ ogift. | Esmu precējies/ neprecējies. |
Jag är ... år gammal. | Esmu ... gadus vecs. |
Jag förstår inte! |
Es nesaprotu!
|
Förlåt, vad sa du? |
Atvaino, ko Tu teici?
|
Vadå? | Kā tu teici? |
Kan du tala saktare? |
Vai vari runāt lēnāk?
|
Inga problem! |
Nav problēmu!
|
Ursäkta! |
Atvainojiet! (lai pievērstu uzmanību)
|
Ursäkta mig! | Piedod! |
Vad heter det på svenska? | Kā to sauc zviedriski? |
Vad betyder “svar” på svenska? |
Ko nozīmē “svar” zviedriski?
|
Hur säger man “lūdzu” på svenska? |
Kā saka “lūdzu” zviedriski?
|
Det var inget. | Nav par ko. |
Jag vet inte! |
Es nezinu!
|
Jag har ingen aning. | Man nav ne jausmas. |
Kan du hjälpa mig? |
Vai vari man palīdzēt?
|
Jag letar efter Lars. |
Es meklēju Larsu.
|
Vart ligger toaletten? |
Kur atrodas tualete?
|
Gå rakt fram! Sväng sedan vänster/höger! |
Ej taisni! Pagriezies pēc tam pa kreisi/ labi!
|
Följ med mig! |
Seko man!
|
Jag läser svenska. | Es mācos zviedru valodu. |
Jag gillar/ Jag tycker om... | Man patīk... |
Jag gillar inte/ Jag tycker inte om... | Man nepatīk... |
Vad är klockan?/ Hur mycket är klockan? | Cik ir pulkstens? |
Grattis på födelsedagen! | Daudz laimes dzimšanas dienā! |
Jag älskar dig! | Es mīlu tevi! |
När ska du vara hemma? | Kad tu būsi mājās? |
Gör det! | Dari tā! |
Vad kostar det? | Cik tas maksā? |
Det är vår/ sommar/ höst/ vinter. | Ir pavasaris/ vasara/ rudens/ ziema. |
Jag mår dåligt. |
Es jūtos slikti.
|
Jag behöver en läkare. |
Man nepieciešams ārsts.
|
Jag måste gå nu. | Man nu jāiet. |
Trevlig helg! | Jauku nedēļas nogali! |
Vi ses i morgon. | Redzēsimies rīt! |
Vi hörs! |
Uz sadzirdēšanos!
|
Med vänlig hälsning (MVH) | Ar draudzīgu sveicienu (pieņemts rakstīt katras vēstules beigās) |
Lycka till! |
Lai veicas!
|
Hej då! |
Uz redzēšanos!
|
Ha det så bra! |
Lai Tev labi iet!
|
Prosit! |
Uz veselību! (nošķaudoties)
|
Bra/ Dåligt/ Sådär |
Labi/ Slikti/ Nu tā
|
Stor/ Liten |
Liels/ Mazs
|
Idag/ Nu |
Šodien/ tagad
|
Imorgon/ Igår |
Rītā/ Vakar
|
Ja/ Nej |
Jā/ Nē
|
Verkligen! |
Patiešām!
|
Kolla! |
Skaties!
|
Skynda på! |
Pasteidzies!
|
Vad? Var? |
Kas? Kur?
|
Fika
|
Kafijas pauze
|
Ett (1), två (2), tre (3), fyra (4), fem (5), sex (6), sju (7), åtta (8), nio (9), tio (10). |
Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi, desmit.
|
Måndag (M), tisdag (Tis), onsdag (O) |
Pirmdiena, otrdiena, trešdiena
|
Torsdag (T), fredag (F) |
Ceturtdiena, piektdiena
|
Lördag (L), söndag (S), helg (H) |
Sestdiena, svētdiena, brīvdiena(s)
|
E-grāmatas lasu jau vairākus gadus uz sava netbooka ar programmu Mobipocket Reader (tas tehnomānu zināšanai). Tas ir neticami ērti un patīkami, lai arī nav piemēroti grāmatu lasīšanai Rīgas sabiedriskajā transportā. No otras puses es arī Iphone izvairītos uzkrītoši lietot pilsētas sabiedriskajā transportā, lai nevērstu dažu kaitīgu personu domas uz krimināliem nodarījumiem.
Uz papīra drukātu daiļliteratūru pērku tikai dāvināšanai vai tad, kad tā tiek mesta pakaļ par pāris latiem. Man nav iebildumu pret drukātām grāmatām, bet to lasīšanai izmantoju bibliotēku pakalpojumus, kas man palīdz ietaupīt ļoti daudz naudas un atstāj vairāk brīvas vietas manā dzīvojamajā platībā. Arī e-grāmatas lasu izmantojot bibliotēkas pakalpojumus. Tas gan nav īsti legāli, jo e-bibliotēka atrodas citā valstī un es krāpjos, apgalvojot, ka es tur ārzemēs dzīvoju. Dzīvoju es, protams, Latvijā, bet labi baroti Rietumeiropas budži gan jau ka var atļauties sponsorēt nabadzīgās Latvijas iedzīvotājiem gara gaismu.
Jāsaka, ka es līdz galam nesaprotu, par ko vispār ir stāsts pašlaik aktuālajā e-grāmatu diskusijā. Latviešu izdevēji pat gribēdami nevar piedāvāt e-formātā ko citu, kā vien latviešu oriģinālliteratūru (jo ārzemju darbu publicēšanas tiesības viņi droši vien pērk tikai papīra formātam). Un latviešu oriģinālliteratūrā diemžēl ir tik maz labu un lasāmu darbu, ka pāris reizes gadā fiziski uz bibliotēku (vai grāmatveikalu) var aizvilkties arī tādi tehnomāni, kas pat zobus tīra virtuāli.
Manuprāt, e-grāmatu potenciālā nākotne Latvijā ir divējāda. Pirmkārt, nākamajos treknajos gados un ar Eiropas Savienības atbalstu varētu tik izstrādāts projekts “E-vides izmantošana latviešu oriģinālliteratūras popularizēšanai”, ar kura palīdzību varētu tikt izveidota virtuālā bibliotēka, kam sekotu valsts subsidēta nozīmīgu latviešu literatūras darbu digitalizēšana (e-grāmatas un mp3 grāmatas). Protams, ne svaigākie darbi, lai neizbojātu grāmatu pārdevējiem biznesu. Iespēja nodot savus darbus lasītājiem varētu tikt dota arī jaunajiem censoņiem. Otrkārt, daži grāmatizdevēji varētu izdot atsevišķus oriģināldarbus e-formātā, bet, kā jau teicu, labas latviešu oriģinālliteratūras nav daudz, līdz ar to tam visupirms vajag labas grāmatas, ko vispār kāds gribētu pirkt un lasīt digitāli (jo plauktu dekorēšana kā pirkšanas mērķis diemžēl šādā gadījumā atkrīt).
Pasaules konvertēšana e-pasaulē jebkurā gadījumā ir process, kas strauji virzās uz priekšu, un notiks tas, kam jānotiek, bet tikmēr es ieteiktu relaksēties un palasīt kādu labu e-grāmatu svešvalodā.
Meklēju pērli, kas ar minimālām izmaksām varētu uzrādīt maksimālus realizācijas apjomus.
Šo rakstu gribēju uzrakstīt jau sen, vēl tajos laikos, kad man vēl nebija bloga. Bet jāsāk tas viss ar manu iecienītāko izteicienu – par velti šajā pasaulē ir tikai siers peļu slazdā un arī tikai otrajai pelītei.

Četras vidējās grāmatas nodaļas veltītas VVF kancelejas iekšējām lietām, budžetam, politikai, VVF personībai un viņai pierakstītajām nelikumībām.
Attiecībā uz naudas lietām, grāmatas autori cītīgi un rūpīgi salīdzina VVF un Gunta Ulmaņa kancelejas budžetus. Viens no sevišķi ķidātiem posteņiem VVF budžetā ir izmaksas frizierim. Par laimi vai nelaimi VVF un G.Ulmaņa frizūras gan salīdzinātas netiek. Tomēr taisnība, ka, ja VVF būtu sekojusi Ulmaņa piemēram frizūru izvēlē, nodokļu maksātāju nauda tiktu pamatīgi ietaupīta.
Šoreiz (man par pārsteigumu) pozitīvi izcēlies Aigars Kalvītis, kuram izdodas noformulēt VVF prezidentūras būtību dažos vārdos (117.lpp.): [..] darbu viņa izdarīja labi, tikai jautājums, vai cena ir adekvāta.
Pārsteidzošs secinājums nr. 2. Grāmatas autori uzcītīgi pēta VVF attiecības ar draugiem un tiem, kas viņu iebīdīja prezidentes postenī. Fakts, ka savus draugus un sabiedrotos VVF nav pārāk dāsni atalgojusi ne materiālā, ne citādā ziņā, tiek pasniegts diezgan negatīvos toņos. No tā jāsecina, ka korupcija mūsu valstī iesakņojusies tik dziļi, ka politiķiem jau tiek pārmests tas, ka viņi NAV pietiekami korumpēti.
Par VVF draugiem runājot, jācitē Māra Zālīte (119.lpp.): [..] vecus draugus pamest nelaimē nedrīkst, pat, ja viņi kļūst par prezidentu.
Pēdējā grāmatas nodaļa ir veltīta uzņēmuma VVF Consulting sadarbībai ar Liepājas domi. Grāmatas autori ir pārliecināti, ka 16 tūkst. latu par 6 dienu komandējumu uz Liepāju divām personām (VVF un viņas vīram) un 13 lpp. garu gala ziņojumu ir krāpšana no VVF puses. Es tomēr gribētu atgādināt, ka VVF lielāko daļu dzīves pavadījusi Kanādā un diezin vai domā Latvijas cenu kategorijās. Ja Uldis Sesks būtu uz sešām dienām uz Liepāju strādāt uzaicinājis Bilu Klintonu un viņa sievu, tad tas droši vien būtu izmaksājis stipri virs 16 tūkstošiem latu. Ar to vienīgo piebildi, ka Uldis Sesks, cik man zināms, nav lielāko daļu savas dzīves pavadījis rietumu pasaulē, līdz ar to netop skaidrs, pa kuru laiku viņš tā paguvis pierast pie rietumu cenām. Un tas, ka Austrumeiropas pilsētiņas mērs ir gatavs par tādām cenām nolīgt sev ne sevišķi vajadzīgus konsultantus, varētu Liepājas pilsētas iedzīvotājiem likt padomāt, par ko vēlēt nākamajās pašvaldību vēlēšanās.
Nu īsā sakot, nebūšu latviski skaudīga, saprotu, ka gan grāmatas autoriem, gan apgādam Atēna kaut kā nauda jānopelna arī krīzes laikā. Atļaušos tikai atgādināt, ka grāmatas autori varētu ne tikai pārmest Vīķei-Freibergai neētisku rīcību, bet sākt ar neētiskas rīcības izskaušanu pašiem savā darbībā. Vecā tautas gudrība vēsta, ja gribi izmainīt pasauli, sāc pats ar sevi.
Papildus komentāri: grāmatai pievienots CD ar “slepenu” dokumentu oriģināliem (nezinu gan, cik likumīgi). Grāmata ir diezgan plāna, bišķi virs 150 lpp. teksta. Grāmatai ir mājas lapa http://www.vairasvirtuve.lv/ kas acīmredzot veidota cilvēkiem ar aptuveni sešgadīga bērna intelekta līmeni.
Dobeles luterāņu baznīca ar ābeli priekšplānā
Rūpnīca "Spodrība", kas ražo Zilgmi, kas ir zaļa