svētdiena, 2013. gada 7. jūlijs

Poetry of Velga Krile in English

For those who are interested in the poetry of Velga Krile but don't understand Latvian I have translated one of her poems in English. As this is nothing what I do every day and nothing I am good at, so read it on your own risk!
-----
In the love hour I am seized by the pain about everybody
who has not lived full human life, and about
everybody who was broken by violence, come, here
in the shade of the oak I am greeting you

I am searching in my soul for such love with what cover whose
who were trampled down and am intensely thinking, maybe in the shade
of the oak I am loving so because I myself am protected?

And then I startle – what is peace and from what
exactly am I protected?

And if the love is merely love or also
force which is able to crush?

I take the shade of the oak, press the face in it as in a shelter
why in love, people, there are always a bit of poetry and
a bit of human despair?

-----
Original poem by Velga Krile:

Mīlas stundā mani pārņem sāpes par visiem,
kas nav nodzīvojuši pilnu cilvēka mūžu, un par
visiem, kurus salauza vardarbība, nāciet, šeit
ozola ēnā es sveicinu jūs.

Es meklēju savā dvēselē tādu mīlu, ko sabradātiem
pāri klāt, un saspringti domāju - varbūt ozola
pavēnī es tā mīlu, jo pati esmu pasargāta?

Un tad es saraujos - kas ir miers, un no kā
īsti es esmu pasargāta?

Un vai mīlestība ir mīlestība vien vai arī
spēks, kurš ir spējīgs sadragāt?

Paņemu ozola ēnu, iespiežu viņā seju kā patvērumā,
kāpēc mīlestībā, cilvēki, vienmēr ir drusciņ dzejas un
drusciņ cilvēces izmisuma?

sestdiena, 2013. gada 23. februāris

Dzeja un Velga Krile

Sen nebiju lasījusi dzeju, bet, atgriežoties pie savas pirmās un vienīgais literārās mīlestības dzejas lauciņā Velgas Kriles, secināju, ka viņa joprojām ir manai sirdij tikpat tuva, cik vidusskolā.
"Un uzticies, uzticies manam vieglumam...
Uz ielas stūra akmeni sviedīsim rudens rūtī, tajā spraugā ceriņi ziedēt sprauksies,
Augsti, lieli rudens vēji pa debesīm braukās un aizraus elpu, un velti
Mana pagalma ābelē pūce smies bezmiega smieklus...
No visa, ko daru, lai tev būtu vieglāk, man tapis tik viegli, ka lapkritis
Dārzā sēd, lietu apskāvis, čukstot par ziedoni tagad - pirms pirmā sniega."
Velga Krile, dzejoļu krājums "Skrien sarkans jaguārs", 26.lpp.
 

sestdiena, 2013. gada 19. janvāris

Laime

Dažas banālas lietas par laimi, ko mēs laiku pa laikam pamanāmies aizmirst.
  • Laime ir zināmā mērā atkarīga no ārējiem apstākļiem, bet galvenokārt no cilvēka paša mentālās attieksmes. 
  • Ārējie apstākļi parasti nav ne labi, ne slikti, bet paši par sevi ir neitrāli, cilvēku skumjā vai priecīgā attieksme pret tiem, padara tos depresīvus vai iedvesmojošus. 
  • Izmaini savas domas, ja tu gribi izmainīt apstākļus. Un tā kā tu viens pats esi atbildīgs par savām domām, tikai tu pats vari tās mainīt. Vērts ir domāt tikai domas, kas atnesīs veselību un laimi. 
  • Tieši tāpat kā mēs domājam par to barību, ko saņem mūsu fiziskais ķermenis, mums vajadzētu arī domāt par barību, ko saņem mūsu prāts. 
  • Ja tu neizvēlies būt laimīgs, neviens nevar tevi padarīt laimīgu. Un, ja tu izvēlies būt laimīgs, neviens tevi nevar padarīt nelaimīgu. Tie esam mēs paši, kas padara dzīvi, par to, kāda tā ir. 
  • Stipra rakstura cilvēki parasti ir laimīgāki, jo viņi nevaino citus par problēmām, kas vienā vai otrā veidā izriet no viņu pašu darbībām vai izpratnes trūkuma. Viņi zin, ka neviens nevar iespaidot to, cik viņi ir laimīgi, ja vien viņi paši neļauj domām un citu cilvēku darbībām padarīt viņus nelaimīgus. 
  • Cilvēka laimei ir jābūt brīvai no ārējās ietekmes. Lai arī kāda ir Tava apkārtējā vide, neļauj tai aizskart tavu iekšējo mieru. Jo vairāk cilvēka laime ir atkarīga no ārējiem apstākļiem, jo grūtāk viņam ir būt laimīgam. 
  • Jo laimīgāks tu esi, jo laimīgāki ir cilvēki ap tevi.
Brīvs tulkojums no  Secrets of Lasting Happiness

ceturtdiena, 2012. gada 2. februāris

Neliterāras frāzes zviedru valodā

Pārpublicēju, ja nu kādam noder. Neliterāras un atsevišķos gadījumos arī ne sevišķi pieklājīgas, bet tomēr brīžiem noderīgas frāzes zviedru valodā, lietošanai ar mēra sajūtu un uz personisko atbildību. Tulkojums latviešu valodā nav burtisks, bet tāds, lai varētu saprast lietas būtību.














































































Håll käften!



Aizveries!


Dra åt helvete/skogen!


Ej ellē/ lasies!


Vad i helvete?


Kas pie velna [notiek]?


Det var som fan!


/pārsteiguma izsauciens/


Det är en jävla bra film!


Tā ir baisi laba filma!


Ta mig fan!


Velns lai parauj!


Det var jävla dumt sagt!


Tas bija baisi stulbi teikts!



Lägg av!


Izbeidz!


Bort med tassarna!


Ķepas nost!


Jag är skitförbannad!


Es esmu baisi nikns!



Fy fan!


Pie velna!


Aldrig i helvete!


Nekad mūžā!


Herregud!


Ak Dievs!


För Guds skull


Dieva dēļ!


Gudskelov!/ Tack och lov!


Paldies Dievam!


Så himla roligt/kul!


Tik šausmīgi jauki/jautri/forši!


Det gick åt skogen./ Det blev pannkaka av alltihop.


Tas izgāzās/ nekas no tā neiznāca.



Det kan du för tusan inte göra!


To tu, pie velna, nevari/nedrīksti darīt!


Skit i det!


Nospļaujies par to! (Pieklājīgs tulkojums, jo “skit” īstenībā nenozīmē “nospļauties”...)


Du är inte klok!


Tu esi traks!


Är du dum i huvudet?


Tu esi stulbs?


De vill lägga vantarna på det.


Viņi grib to dabūt sev/ piesavināties.


Zviedru valodas pamatfrāzes

Pārpublicēju, ja nu kādam noder. Noderīgas frāzes un vārdi zviedru valodā.



















































































































































































































































Hej!


Sveiks!


God morgon!


Labrīt!



Tjena!


Čau! (draugu lokā)


Vad gör du i dag?


Ko tu šodien dari?


Hur är det?/ Hur står det till?


Kā iet?/ Kā klājas?


Hur mår du idag?



Kā Tu šodien jūties?


Tack, bra!


Paldies, labi!


Välkommen!



Laipni lūgts!


Var så god!


Lūdzu! (atbildot uz paldies vai kā aicinājums)


Snälla!


Lūdzu! (lūgumā)


Jag heter...


Mani sauc...



Jag är född i Lettland.


Esmu dzimis/usi Latvijā.


Trevligt att träffas!


Prieks tikties!


Jag kommer från Lettland.


Es esmu no Latvijas.



Jag tallar lettiska/ engelska/ svenska/ ryska.


Es runāju latviešu/ angļu/ zviedru/ krievu valodā.


Jag bor i Lettland.


Es dzīvoju Latvijā.


Har du varit i Lettland/ Sverige?


Vai tu esi bijis Latvijā/ Zviedrijā?


Mitt namn är....



Mans vārds ir...


Mitt efternamn är...


Mans uzvārds ir..


Jag är gift/ ogift.



Esmu precējies/ neprecējies.


Jag är ... år gammal.


Esmu ... gadus vecs.


Jag förstår inte!


Es nesaprotu!


Förlåt, vad sa du?


Atvaino, ko Tu teici?



Vadå?


Kā tu teici?


Kan du tala saktare?


Vai vari runāt lēnāk?


Inga problem!


Nav problēmu!



Ursäkta!


Atvainojiet! (lai pievērstu uzmanību)


Ursäkta mig!


Piedod!


Vad heter det på svenska?


Kā to sauc zviedriski?


Vad betyder “svar” på svenska?



Ko nozīmē “svar” zviedriski?


Hur säger man “lūdzu” på svenska?


Kā saka “lūdzu” zviedriski?


Det var inget.



Nav par ko.


Jag vet inte!


Es nezinu!


Jag har ingen aning.


Man nav ne jausmas.


Kan du hjälpa mig?


Vai vari man palīdzēt?



Jag letar efter Lars.


Es meklēju Larsu.


Vart ligger toaletten?


Kur atrodas tualete?


Gå rakt fram! Sväng sedan vänster/höger!


Ej taisni! Pagriezies pēc tam pa kreisi/ labi!



Följ med mig!


Seko man!


Jag läser svenska.


Es mācos zviedru valodu.


Jag gillar/ Jag tycker om...


Man patīk...


Jag gillar inte/ Jag tycker inte om...



Man nepatīk...


Vad är klockan?/ Hur mycket är klockan?


Cik ir pulkstens?


Grattis på födelsedagen!



Daudz laimes dzimšanas dienā!


Jag älskar dig!


Es mīlu tevi!


När ska du vara hemma?


Kad tu būsi mājās?


Gör det!


Dari tā!



Vad kostar det?


Cik tas maksā?


Det är vår/ sommar/ höst/ vinter.


Ir pavasaris/ vasara/ rudens/ ziema.


Jag mår dåligt.


Es jūtos slikti.



Jag behöver en läkare.


Man nepieciešams ārsts.


Jag måste gå nu.


Man nu jāiet.


Trevlig helg!


Jauku nedēļas nogali!


Vi ses i morgon.



Redzēsimies rīt!


Vi hörs!


Uz sadzirdēšanos!



Med vänlig hälsning (MVH)


Ar draudzīgu sveicienu (pieņemts rakstīt katras vēstules beigās)


Lycka till!


Lai veicas!


Hej då!


Uz redzēšanos!


Ha det så bra!


Lai Tev labi iet!


Prosit!


Uz veselību! (nošķaudoties)



Bra/ Dåligt/ Sådär


Labi/ Slikti/ Nu tā


Stor/ Liten


Liels/ Mazs


Idag/ Nu


Šodien/ tagad


Imorgon/ Igår



Rītā/ Vakar


Ja/ Nej


Jā/ Nē


Verkligen!



Patiešām!


Kolla!


Skaties!


Skynda på!


Pasteidzies!


Vad? Var?


Kas? Kur?



Fika


Kafijas pauze


Ett (1), två (2), tre (3), fyra (4), fem (5), sex (6), sju (7), åtta (8), nio (9), tio (10).



Viens, divi, trīs, četri, pieci, seši, septiņi, astoņi, deviņi, desmit.


Måndag (M), tisdag (Tis), onsdag (O)


Pirmdiena, otrdiena, trešdiena


Torsdag (T), fredag (F)


Ceturtdiena, piektdiena


Lördag (L), söndag (S), helg (H)


Sestdiena, svētdiena, brīvdiena(s)


ceturtdiena, 2011. gada 8. septembris

Automašīnas un Gēteborgas osta

Šitais lietainais un rudenīgais laiks modina manī atmiņas par kādu citu lietainu un rudenīgu dienu pirms trijiem gadiem, kad dzīvei labpatika mani aizvest uz Gēteborgas ostu. Atmiņas modina arī filma par Gēteborgu, ko pašlaik rāda Zviedrijas televīzijā.
No šīs dienas man gan nav īpaši krāšņu bilžu, ar ko palielīties klāt nebijušiem pakaļpalicējiem, bet pat uz mani, cilvēku, kas mašīnas atšķir tikai pēc krāsas, tas atstāja iespaidu. Kā tādi bezgalīgi labības lauki Ukrainā vai smiltis Sahārā, hektāri un hektāri ar jaunām automašīnām. Lielām, mazām, klasiskām un jocīgām un dažādās krāsās.
Brīžiem Tu cilvēks saproti, ka pasaule ir bišķi lielāka, nekā biji domājis.




Saskaņā ar Gēteborgas ostas mājas lapu, 2010.gadā caur turieni izbrauca 233000 jaunas automašīnas. Tas varbūt nav daudz globālos mērogos, bet ir pietiekami, lai atstātu iespaidu uz meiteni no laukiem.

ceturtdiena, 2011. gada 21. jūlijs

Somu-latviešu valodas vārdnīca - ne visai nopietni, bet diezgan patiesi

Beidzot saņēmos izvilkt no arhīva savu pirms daudziem gadiem izveidoto somu-latviešu vārdnīcas kompilējumu. Varbūt kādreiz pat saņemšos papildināt.

Aina-vienmeer, arvien
Aita-seeta, zhogs
Ala-nozare, specialitaate
Arka-bailiigs
Aste-graads, pakaape
Aura-arkls
Ei-nee
Elin-orgaans
Erotus-noshkjirshana
He-vinji, vinjas
Hei-sveiki
Hiha-piedurkne
Home-peleejums
Huhu-baumas
Ilma-gaiss
Iso-liels
Ja-un
Jakaa-sadaliit
Joki-upe
Kaali-kaaposts
Kakku-torte
Kaksi-divi
Kari-seeklis
Kaste-rasa
Kaula-kakls
Kaunis-skaists
Kissa-kakjis
Kivi-akmens
Koju-buuda
Koko-lielums, viss
Koriste-rotaajums
Kuilu-aiza
Kukka-pukje, zieds
Kulta-zelts
Kupla-burbulis
Kura-dublji
Kuuma-karsts
Kuusi-egle, seshi
Laine-vilnis
Latva-galotne, virsotne
Laulu-dziesma
Lauma-bars
Lava-platforma
Liesi-pliits
Liina-lakats
Lohi-lasis
Loma-atvaljinaajums
Lupa-atljauja
Maa-zeme
Maali-kraasa
Maksa-aknas
Maito-piens
Maja-buuda
Mato-taarps
Maukas-garshiigs
Monta-daudz
Muu-cits
Nauris-raacenis
Ne-tie, taas
Nero-gjeenijs
Neste-shkjidrums
Oma-savs, personiigs
Osa-sastaavdalja
Padota-aizsprostot
Paikka-vieta
Palkka-samaksa
Panna-nolikt, novietot
Papu-pupa
Papukaija-papagailis
Pieni-mazs
Piste-punkts
Poika-zeens
Pora-urbis
Puu-koks
Puute-truukums
Raita- sviitra, viitols
Raitis-svaigs
Raivo-niknums, dusmas
Raja-robezha
Rauta-dzelzs
Riepu-lupata
Rikas-bagaats
Ruoka-eediens
Santa-smilts
Siemen-seekla
Sieni-seene
Sievä-gliits, skaists
Sija-vieta
Silava-spekjis
Silta-tilts
Silti-tomeer
Sisu-neatlaidiiba
Soma-gliits
Susi-vilks
Suudella-skuupstiit
Tai-vai
Tapa-paradums
Tausta-fons, aizmugure
Te-juus
Tie-celjsh
Tupla-dubults
Uni-miegs
Uusi-jauns
Vaara-briesmas
Vaiva-puules, saapes
Vajaa-nepilns
Varas-zaglis
Varat-liidzeklji, resursi
Varis-vaarna
Vasara-aamurs
Vauva-ziidainis
Viina-degviins
Viini-viins
Vika-defekts
Villa-vilna